Peršu ģēnijs Dreslers – tā ir pirmās brīvvalsts laiku “Atpūtu” vēsture.
Mani sauc Pēršings Činkiņš. Mēģināšu radīt jaunu vēsturi
ar Imanta Zemgales gaitām paralēli sekojošo ciklu
«Paralēlais Parādnieks»
“Pēršings par konču dalīšanu”
Šoreiz činkenes vai stringu vietā ņem končeni un končā līdz >>>
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Galvu kaut kā jutu dumu
Un par visu ļoti skumu.
Ka nav dekoderim piķis,
Ka bij sābrim jāņem striķis.
Pašbrūvētā ka ne pintes,
Valsts ka neizkļūs no tintes,
Draugs, ka patriec sievu Klāru,
Darbs nav, zogu, ziepes vāru.
Te aiz loga dzirdu “klipu”,
Lēcienā pie stikla lipu –
Lēni zirdziņš tek pa niekam,
Kariete kam? “Parādniekam”.
Metos lejā (ne caur stiklu),
Jūtu sevi nedaudz biklu,
Nebīstos, ka tikšu sarāts -
Sirdī akmens guļ kā parāds.
Sveiki – saku – stilīgs liecies,
Kur tā federratos triecies?
Caur šo nabadzību, postu…
Piedo’ ziņkārīgs ka ostu.
Ratos braucējs saka: zinu
Tavu sirdī krāto svinu -
Lodes ražotu, ja ļautu,
Un pēc kārtas visus šautu.
Tramīgs prasu: kā to juti?
Es vien knapi vēru muti.
Saka šis: kaut slēdz ar līmi -
Lasu taču tavu ģīmi.
Nabags – saku – nav ne laša,
Kauns no dzīves, sevis paša…
Tas no ratiem: klau, kāp iekšā -
Mums viens izbraukums te priekšā.
Kur šis vedīs? Mož uz veici,
Aliņos dzēst ilgo tveici.
Nē, šis dod man bombongtūti,
Saka: turi, ja nav grūti.
Alus nebūšot ne grama.
Piebraucam pie bērnu nama.
Tas, ko turi, tas ir dimants.
Tie ir bērni – esmu Imants.
Tev tik prātā vīni, ali -
Ej un bērniem končas dali.
Eju ar, kaut štimungs niecīgs,
Dalot končas, kļūstu priecīgs.
Bērni smej un saka: paldies.
Klusi pavēlu sev: valdies!
Kauns, ko vietējie man sacīs,
Asaras kad redzēs acīs…
Jūtos es kā aptornējies,
Reizē raudājis un smējies…
Kaut kā brīvāks pats no sevis.
Vai no tā, ka končas devis?
Gribu Imantam to prasīt,
Kas prot skumjus ģīmjus lasīt.
Taču kariete jau tālē,
Priecīgs es ar bērniem zālē.
Aizmirstos no savām bēdām,
Un ar bērniem končas ēdam.
Labi Zemgalē šai jaukā,
Karietes kur apkārt braukā.
Pēršings Činkiņš
20.08.2010
“Pēršings par Dzērvju kāsienu”
Šoreiz ņem pārbūvētu trejstringu činkeni un stringo līdz >>>
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Aizklausoties tautas vainās,
Imim maršruts reizēm mainās.
Maldīdamies pļavās, norās,
Nonāk viņš, kur dzērves gorās.
Skaisti putni tievām kājām
Kaut ko sačukstas par mājām.
Viena saka: Ko nu čauksti -
Laižam prom, te drīz būs auksti.
Otra tai: te nora mana,
Šurpu turpu lidot gana,
Tēvs te dzimto ligzdu vija,
Kurā lemts man piedzimt bija.
Gājputni – teic pirmā – esam,
Turpu šurpu rumpjus nesas,
Tikai tur, kur siltas vietas,
Normāli mums bīdās lietas.
Tad kad ziema nāks ar salu,
Dabūsi te, māsiņ, galu…
Ja tu tūlīt nepasteigsies,
Mīnusos tavs bizness beigsies.
Spītīgā dur zemē knābi:
Tavi argumenti slābi,
Atmiņas man sirdi pildīs,
Ligzdas zemes tuvums sildīs.
Pirmā klusi Imim saka:
Dzērvene ir viņa traka…
Varbūt var ar trakumpotēm
Līdzēt dzērvēm patriotēm?
Imants mulst un berzē zodu:
Kādu padomu lai dodu?
Grūti vārdiem skaidriem, tiešiem
Kaut ko klārēt cittautiešiem.
Kam tev, dzērvīt, zemes kusaks,
Kurā nosalsi kā prusaks?
Latvija, kaut sakrāj mikai,
Gājputniem ir kūrorts tikai.
Pēršings Činkiņš
15.08.2010.
“Pēršings par mērkaķošanos”
Ņem činkeni atkal un atkal činkini līdz >>>
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Pēršings par mērkaņošanos
Velku pirkstu es pa karti…
Drīz sāks jukt man zirga starti.
Kas te tagad – rīts vai vakars?
Galviņ manu – kā tu sakars!
Liekos es uz vienu ausi,
Sapnis otrā zogas gausi,
Tāds par Kanāriju salām,
Kur viens otra skalpus dalām.
Esam it kā aizbēguši,
It kā nēģi, it kā zuši,
Ložņājam gar banānpalmām,
Mutēs košļājot pa salmam.
Daži vien, bet visi pliki,
Vairs nekādi čiki briki -
Izmiršana tur mums likums,
Vienaldzīgs ik gūžas plikums.
Tas, kas tuvākam mauc skalpu,
Var to izmantot kā kalpu.
Bet ja nomauc draugam ādu,
Pārdod bundziniekam tādu.
Silts tur, visi pliki skraidām,
Galvas pilnas palmu skaidām,
Ne vairs aram, ne vairs pļaujam,
Beidzot brīvību sev ļaujam.
Pačurājam kolektīvi
Krasta smiltiņās tā brīvi.
Turpat guļam, turpat ēdam,
Tupam, rāpojam un sēdam.
Kādiem astes lien jau laukā…
Pēkšņi kādā dienā jaukā
Rumpim arī vairāk spalvu,
Ķepas vairāk niez par galvu.
Palmās kokosrieksti, augļi,
Dzīvojam kā īsti maugļi.
Mainās viss, jau banāns nokosts,
Visi atgriežamies kokos.
Lēkājam uz zaļiem zariem,
Pretī ausmām, pavasariem,
Zin drīz visa mūsu saime,
Kād pērtiķiem te laime.
Pēkšņi dunku jūtu ribās…
Vēl un vēl tā sapņot gribās.
Ribās spērējs bij mans bērīts,
Viņam šķiet – miegs gana mērīts.
Skaidrā valodā zirgs saka:
Te kā pērtiķbūrī smaka!
Zirdziņš manēj’s nav no bikliem -
Trinkš un pakavs jau pa stikliem.
Ieplūst Zemgalīga elpa,
Pildās citiem sapņiem telpa.
Senču arumu jauš smārdā,
Sirds liek solīt Dainu vārdā.
Vai par latvieti es topu,
Vai par nosapņoto lopu -
Izvēle ne man vien priekšā -
Pērtiķis sēž katram iekšā.
Vai pie Valkas, vai pie Rojas,
Visur letiņš mērkaķojas.
Nobalso un vēlāk brīnās,
Kā pret tatutu lopi cīnās.
Pēršings Činkiņš
12.08.2010.
Pēršings par tikšanos skudru
Ņem skudreni un skudrini līdz >>>
Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.
Raugos tālumā kā nullē -
Ratu riņķi ceļu rullē,
Zirdziņš savā solī naskā,
Raugās kviešu lauka vaskā.
Maizīte aug – zin to bēris,
Dumjums nav te zirgus ķēris.
Ceļu pārrapoja skudra -
Arī zemgaliete gudra.
Skudrai pieliecos un čukstu:
Daudz mums varas vīru sprukstu…
Skudra: varas tronī kāpāt
Klusām zagt un skaļi pļāpāt.
Saku tai: es citāds būšu,
Mainīt visu jūtu dūšu…
Skudra savu: dzirdēts pantiņš -
Ne tu pirmais šitāds antiņš.
Piedz:
Sienāzīši sisina,
Imants sēž un risina,
Skudra lapas čabina,
Zirdziņš savu klabina.
Saku: es pie ļaudīm dodos
Liecināt, ka nepadodos,
Ka vēl ticu gaismai tālē…
Skudra: Tu jau atkal mālē.
Nesaminu skudru viedo…
Lasītāj, tu ar man piedo’ -
Nesolīšu brīnumšprici,
Ticēšu, ka tu man tici.
Dabā viss ir savā vietā.
Arī Imants – kulbā cietā
Domā: Kur nav senču mākas,
Viedums beidzas, stulbums sākas.
Piedz:
Sienāzīši sisina,
Imants sēž un risina,
Skudra lapas čabina,
Zirdziņš savu klabina.
Pēršings Činkiņš
10.08.2010
Intro pēršingi
15) Zirgs jau Tērvetē un pūšas,
Ceļotājiem labas dūšas,
Zemgaliešiem lielāks prieks,
Imants mazāks – Parādnieks.
14) Lido zirgs (un lido lai)
Taisni pāri Daugavai…
Pagūstu vēl uzsaukt: Hei,
Tālāk ne – līdz Aizkrauklei!
13) Tīti gaišu sveču šallē,
Latvieši ir kopā Vallē.
Turpat zālē kopā vālē
Dziesmas, aizskanošas tālē.
12) Skaisti zirgs kā kuģis gāja,
Skaistkalnei mūs tuvināja -
Pāri cēla Mēmelei
Tā kā nieka strēmelei.
11) Braucām mēs pa grubuļiem
Kā pa krievu rubuļiem.
Jo bez gumijas bij rats…
Izglāba to mūsu lats.
10) Sen no Ģeda Maroza
Brīvs ir miestiņš Garoza.
Urbim Ovičam nav kauna
Aicināt to šurp no jauna.
9) Ūdens avotos par velti,
Ņem bez maksas debess telti,
Nekurni no cenām dragāts,
Gaiss par brīvu – jūties bagāts.
Ne viņš auž, ne pindzelē,
Bet ir slavens Rindzelē,
Jo kā īstens latvju vīrs
Tēvzemi kopj Alfrēds Pīrs.
7) Pikšu Ulmanis šai tautā
Prieku pasmēlās kā strautā.
Rīgas Ulman’s tiek pie priekiem,
Shēmojot ar bagātniekiem.
6) Rīts – zirgs min man vienu kāju.
Klibs šo dienu klibināju.
Vakars – otrai min pa virsu.
Piedot tam vai dot pa d… ?
5 )Naudiņas lai kā mums trūks te,
Vienmēr būs mums sava Džūkste,
Bizes, ko sirds atvija
Galvai vārdā Latvija.
4) Mēs kā tādi ķenguri
Aizlēcām uz Enguri.
Tur (tik nedomā, ka gvelžos)
Sapņu kuģus sagriež dzelžos.
3) Kubieši ir fideļi,
Rideļos mīt rideļi -
Dzirnas tur, kur snaust pa niekam
Zirdziņam un Parādniekam.
2) Nu aiz muguras jau Sāti,
Zirgam jākustina kāti,
Nevilktu lai neko lieku -
Tikai auzu parādnieku.
1) Koši atjaunotos ratos
Nu pa Zemgali es kratos.
Jūtu pirmo lielo prieku
Visiem būt par Parādnieku.
* * *
Zemgales cietā desa
Iedvesma man saka “es’u”
Tikai tad, kad pērku desu.
Protams, Zemgales, ne citu,
Lai, kad uzbruks, ar to situ.
Netēloju jau es zeku,
Desa gan grib tēlot steku.
Apvīta ar firmas lentu,
Tā man justies liek par mentu.
Uzbruks kad man zemgalieši,
Teikšu viņiem sejā tieši:
Dodos pakavotā lopā
Desu apēst ar jums kopā.
Pēršings Činkiņš
10.08.2010
