Par Imantu

Īsa biogrāfija

Kad tuvojās Atmoda (un to nevarēju nejust), 1987.gadā kā feldšeris beidzu Rīgas 4.medicīnas skolu. Savas iemaņas biju gatavs likt lietā, kopā ar citiem tautiešiem no visu mūsu dzīvībām veidojot Barikādes. 1988.gadā, vēl dienot padomju armijā, iestājos LNNK.

Kad Atmodas zaudējumu brūces sāka apdzīt, bija jādomā, kā pa īstam kaut ko uzbūvēt. Krāsnis, kamīnus jeb pavardus uzskatu par noslēpumainu lietu. Nolēmu to celšanas mākslā apgūt vismaz praktiskos pamatus un 1990.gadā beidzu Rīgas 72. arodvidusskolu. Tātad, esmu skolots mūrnieks-podnieks, kamīnlicējs.

Tā kā uguns ir mani iedvesmojoša stihija, man ar to, ka māku kamīna muti no ķieģeļiem salikt gludu kā spoguli, bija par maz. Nolēmu veidot nopietnu uzņēmumu, kurā meistaru būtu vairāk un arī vēriens plašāks. Tā dibināju SIA “Agni salons”.

Nespēdams dzīvot tikai sev un savējiem, peļņu neieguldīju vis pils celtniecībā, bet izveidoju slidenu lietu “Hokeja klubu Agni”.
Kā feldšeris, kas būvē kamīnus un spēlē hokeju, tomēr līdz pilnībai gandarīts nekļuvu. Manai Latvijai brūču nekļuva mazāk, ap sirdi nekļuva siltāk un no hokeja fanu skaļajām gavilēm priecīgāk arī ne. Izmalusies cauri padomju laiku pārkrievošanas dzirnavām, nu Latvija tika vērpta vesternizācijas turbulencē, cittautiešu ieradumam pretendēt uz otro saimnieku lomu Latvijā nemazinoties.

Iepazinos ar kustības “Visu Latvijai” vadoni Raivi Dzintaru. Pazīšanās pamazām pārauga draudzībā un, viņa ideālu iedvesmots, stājos Raivim līdzās, lai kopā cīnītos par latviešu lietu. Abi kļuvām par “Visu Latvijai” līdzpriekšsēdētājiem un mūsu kustība pārtapa ne tikai partijā, bet kā līdzīgs līdzīgam nostājās blakus nacionālās politikas veterāniem – partijai TB/LNNK. Kopā dibinājām Nacionālo apvienību “VL-TB/LNNK”, kas ar no jauna iedegtām ideālu lāpām un pārliecību devās politisko cīņu laukā un ar tautas atbalstu iekļuva Saeimā.

Šā gada (2011) 23.jūlijā notika vēsturiska nacionālo spēku apvienošanās vienā spēkā – VL!/TB/LNNK. Ārkārtas vēlēšanās startēšu no Zemgales saraksta.

Ģimenē audzinu 5 bērnus, kurus ļoti mīlu un ar kuriem lepojos.

Lepojos arī ar savas tautas gara bagātībām – Dainām, varoņiem, dižiem valstsvīriem un cildeniem kultūras darboņiem.

«Kad nacionālo nodevību nosauks par godu un nosēdinās goda krēslā, kad vēlēta nemākulība paņems valsts stūri, kad partiju līdzekļi būs pilnīgi sakusuši ar valsts līdzekļiem, un deputāta vārds būs kļuvis par lamu vārdu, tad nāks atkal mans laiks.»

– Kārlis Ulmanis

Politikā esmu tāpēc, lai tas laiks, par kuru runā Ulmanis, nebūtu tikai viņam līdzīgo vien laiks, kam jānāk, bet visu par savas valsts atdzimšanu apvienojušos latviešu laiks.

Cīņai par latvisku Latviju SVEIKS !

Imants Parādnieks

Seko man Tviterī !