Daudzkārt sacīts, ka jāsniedz atbalsts mazaizsargātākām sabiedrības grupām. Vienmēr uzsveru un īpaši izceļu – vislielākā uzmanība jāpievērš ģimenēm ar bērniem un senioriem, kas izaudzinājuši krietnus bērnus.

Vecumdienās klaja netaisnība vērojama starp mātēm, kuras izvēlējušās vairāk laika veltīt bērniem, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, un personām, kuras izdarījušas citu izvēli.

Šajā portāla jauns.lv rakstā “Mammīte izaudzinājusi piecus bērnus, bet tagad jādzīvo kā trūkumcietējai” plaši izskanējis tikai viens netaisnības atainojums. Taču tādu un līdzīgu gadījumu diemžēl ir ļoti daudz.

Šobrīd valsts mātes nevis atalgo, bet soda!

Kad sieviete izvēlas vairāk laika un spēku veltīt bērniem, valsts nevis atalgo ar dāsnu atbalstu, bet soda!

Šobrīd pensionārei, kurai ir pieauguši bērni, jādzīvo kā trūkumcietējai. Tikai tad, ja bērni sniedz finansiālu atbalstu, situācija normalizējas. Citādi tā ir sarežģīta, un nereti naudas nepietiek pat ārsta izrakstītiem medikamentiem.

Tā nav normāla lietu kārtība, jo bērni, maksājot nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ar saviem maksājumiem nodrošina šodienas pensionāru pensijas izmaksas. Savukārt viņu pašu vecāki cieš no tā, ka atšķiras sociālo iemaksu apmērs laikā, kad cilvēks strādājis algotu darbu, un laikā, kad bijis bērna kopšanas atvaļinājumā.

Piemēram, divām personām, visu mūžu strādājot vienu un to pašu darbu ar vidējo bruto algu 1000 eiro mēnesī, pensionēta trīs bērnu māte visu mūžu saņems par 42 eiro mēnesī mazāk, nekā tā persona, kura būs turpinājusi strādāt, nevis izvēlējusies rūpes par bērniem.

Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnija Ziņojumā par bērnu aprūpi un pētījumā par dzimumu pensiju atšķirību Eiropā konstatē: “Sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39% mazāka nekā vīriešu saņemtā. Mātes pienākumi palielina dzimumu pensiju atšķirību. Nevienlīdzības rādītāji ir zemāki neprecētām sievietēm (17%). No rādītājiem arī izriet, ka mātes pienākumi rada nevienlīdzību: bērna audzināšanas rezultātā sievietēm gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības. Vairumā gadījumu šķēršļi pieaug proporcionāli bērnu skaitam.”

Deviņdesmitajos par kļūdām nedomāja

Papildu problēmas padziļinājumu rada arī tas, ka brīvvalsts atjaunošanas periodā deviņdesmitajos gados daudzas mammas strādāja piemājas saimniecībās, nedomājot par pensiju sistēmas greizumiem, kas tobrīd tikai veidojās.

Tāpēc piedāvāju risinājumu, kas nodrošinās taisnīgumu un dos līdzsvaru!

1. Daļu no bērnu veiktajām sociālajām iemaksām jānovirza nevis vispārējai solidaritātei, bet gan vecāku pensiju kapitāla pieaugumam. Tādējādi papildus ikreizējai pensiju indeksācijai pensijas apmērs palielināsies atkarībā no bērnu iemaksām.

2. Jādod iespēja priekšlaicīgi pensionēties gadu ātrāk par katru bērnu visām mātēm, ne tikai piecu un vairāk bērnu mammām, kā tas ir šobrīd. Taču pats svarīgākais apstāklis šādos gadījumos ir nodrošināt, ka pensijas apmērs nesamazinās priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā, pensijas aprēķinam izmantojot tā sauktā G indeksa standartvērtību.

3. Esot bērna kopšanas atvaļinājumā, mātei iemaksas pensiju kapitālā jāveic no vidējās darba algas, no kuras viņai aprēķināts Vecāku pabalsts, bet ja tā ir zemāka par minimālo algu, tad no valstī noteiktās minimālās algas apmēra.

Šis ir tikai viens no kompleksajiem risinājumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam, kas tieši attiecas uz taisnīgas pensijas apmēru un valsts novērtējumu par izaudzinātiem bērniem!