Nacionālo apvienību un “Progresīvos” šķir nevis sīkas pretrunas, bet pamatvērtības

Nacionālo apvienību un “Progresīvos” šķir nevis sīkas pretrunas, bet pamatvērtības

Atšķirīgas pamatvērtības, tostarp skatījums uz Latviju kā nacionālu valsti, atbalstu vietējam kapitālam un demogrāfijas jautājumu risināšanu, ir galvenais šķērslis, kas “Nacionālajai apvienībai” (NA) liek iebilst pret valdības koalīcijas veidošanu, kā vienu no partneriem pieaicinot 14. Saeimas jaunpienācēju, “Progresīvos” (PRO), kas sevi raksturo kā sociāldemokrātisku un centriski kreisu partiju, bet izteikumos parādās kā galēji kreiss politiskais spēks.

Atšķirīgs skatījums uz nacionālu valsti un Eiropu

NA darbības mērķis ir un būs saglabāt un stiprināt Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu Eiropas Savienības ietvaros. Turpretī “Progresīvo” skatījums vairāk vērsts uz federalizētu Eiropu ar spēcīgāku centru, kura pārziņā būtu arvien plašākas un atsevišķas valstis spēcīgāk ietekmējošu lēmumu pieņemšanas funkcijas.

Tādējādi mums vitāli svarīgi procesi pārietu tālu, vietējo situāciju vāji pārzinošu eirofunkcionāru rokās – NA tas ir nepieņemami, jo vienmēr esam bijuši un būsim par nacionālas valsts stiprināšanu.

“Progresīvie” ir Eiropas Zaļās partijas (EZP) biedrs, un tā daudzos uzskatos ir pat sociālistiskāka par Eiropas sociālistu partiju, kuras biedri ir “Saskaņa”.

Viena no fundamentālākajām atšķirībām Eiropas līmenī starp EZP un ECR (Eiropas konservatīvo partija, kuras biedrs ir NA) ir redzējumā par mūsu nākotni ES: EZP vairākums atbalsta Eiropas federālisma ideju, kur nacionālās valsts lomai ir krietni mazāka nozīme, jo visu nosaka Brisele. NA uzskats, kā jau minēju, ir pilnīgi pretējs – mēs redzam spēcīgu ES kā nacionālu valstu savienību.

Atbalsts vietējiem uzņēmējiem, nevis lielāka valsts loma ekonomikā

NA daudzus iepriekšējos gadus ir aicinājusi atbalstīt vietējo kapitālu, tai pašā laikā novērtējot arī ārvalstu investīciju nozīmi un vērtību. Šādu “protekcionismu” pozitīvā veidā Latvijas uzņēmēju labā varam īstenot tikai mēs paši. Svarīgi ir apzināties vietējo uzņēmēju milzīgo lomu ne tikai ekonomikā, bet visā nacionālas un neatkarīgas valsts pastāvēšanā.

Piemēram, nu jau aizejošā valdība pirms pusotra gada pieņēma speciālu atbalsta programmu vietējiem uzņēmumiem ar lieliem nacionāliem investīciju projektiem, kuriem Briseles izpratnē nebūtu jāpiešķir nauda. Tas ir būtiski nacionālā kapitāla stiprināšanā.

Vērtīga izpausmes forma būtu arī jauna mājokļu programma ģimenēm – māja nomā ar izpirkumu uz pašvaldības zemes, kuras ietvaros atbalstu saņem ne tikai ģimenes, bet tiek veicināta arī vietējo, augsti energoefektīvu moduļmāju ražotāju uzņēmējdarbība un radītas jaunas darba vietas.

Gana skaidrs, kāda, vēl bez jaušamās eirocentralizācijas tendences, būs PRO nostāja ekonomikas attīstības jautājumos. Īpašas bažas vieš fakts, ka tradicionāli šī spārna partijas iestājas par lielāku valsts lomu ekonomikā, kas bieži vien noved nevis pie progresa, bet pie katastrofas. Priekšvēlēšanu debašu laikā “Progresīvo” pārstāvji vairākkārt norādīja, ka viņu iecerēto reformu finansējuma avots būs jauni un jauni aizņēmumi, kas, pēc šiem reformu eksperimentiem, galu galā būs jāatmaksā arī mūsu bērniem.

Par dabisku ģimeni, nevis ultraliberālismu

Konservatīvie spēki, tostarp NA, iestājas par vārda brīvību tās klasiskajā izpratnē, savukārt progresīvie spēki Rietumos vienmēr izmanto nokļūšanu pie varas, lai būtiski ierobežotu šo pašu vārda brīvību, piemēram – ir kategoriski aizliegts kritizēt LGBT ideoloģiju, vērsties pret nekontrolētu imigrāciju un tās izraisīto noziedzību, kritizēt bērnu kreisi ideoloģisko ietekmēšanu skolās, kritizēt bērnu dzimummaiņas operāciju noziedzīgo raksturu un tamlīdzīgi.

NA ieskatā ultraliberālisms pašreizējā demogrāfiskajā situācijā var nodarīt Latvijai pat lielāku postu nekā tas ir nodarījis daudzviet Eiropā. Latvijas politikai arī turpmāk un vienmēr jābūt vērstai uz dabisku ģimeni kā pamatvērtību, neierobežojot, bet arī uzsvērti un pat uzspiesti neveicinot alternatīvas, ultraliberālas kopdzīves un audzināšanas formas. Iespējams, neliels, bet indikatīvs piemērs ir “Progresīvo” izteikumi par dzimuma maiņas “problemātikas” apskatīšanu jau skolas (!) programmā.

Par vērtīgu pienesumu, nevis lozungiem

“Progresīvie” ir skaļu saukļu partija, par to esam pārliecinājušies, cenšoties kopīgi risināt saimnieciskas (pat ne politiskas) problēmas Rīgas domē. Pēc divu gada darba var teikt, ka PRO  atbalstītā mēra vadībā RD nav paveikusi neko ievērības cienīgu rīdzinieku labā, īpaši tajās jomās, kas ir izšķiroši svarīgas ģimenēm ar bērniem. Vai rīdzinieki ir praktiski sajutuši būtiskus uzlabojumus, piemēram, ēku siltināšanas jautājumā, vai varbūt drīzumā rīdziniekiem būs pieejami simtiem sociālo dzīvokļu, vai Rīgā kaut vai būtiski ir sākts risināt īres dzīvokļu problēmu? Par šo jomu atbildīgie ir tieši “Progresīvie” (Ed.Cepurītis)

Rīgas domes darbība ir paralizēta, jo nespēj efektīvi reformēt Ušakova laika birokrātisko aparātu. Un par to atbildīgs RD pozīcijas lielākais politiskais spēks – “Progresīvie” un viņu atbalstītais mērs Mārtiņš Staķis. Ir īstais laiks RD NA frakcijai pārvērtēt šo tukšdarbību!

Par vairākuma izvēli, nevis pseidodemokrātiju!

Rezumējot jākonstatē, ka pausto uzskatu ziņā “Progresīvie” pieskaitāmi kreisajiem un pat galēji kreisajiem spēkiem – faktiski sociālisma cēlājiem, kamēr NA pieder klasiski konservatīvajam vai, kā kritiķi izteiktos, galēji labējam spārnam.

Valsts politikas līmenī šīm partijām ir maz kopēja, un tas padara par tīri teorētiskām sadarbības iespējas vienā valdības līmeņa koalīcijā, jo sadarbība starp tik pretējiem spēkiem diskreditētu pašu demokrātijas un vēlēšanu ideju. Citiem vārdiem, kāpēc vēlētājiem ir jāizvēlas partijas pēc to programmas un ideoloģijas, ja beigās tās tāpat mierīgi strādās vienā valdībā?

Redzot šādu “politisko sadarbību”, sabiedrībai rastos sajūta, ka dzīvojam pseidodemokrātijā – partijas ir fikcija, un pēc vēlēšanām visi it kā sīvie oponenti draudzīgi veido vienu valdību. Šādu signālu raidīšana sabiedrībai būtu bīstama un valstiski nodevīga, jo bruģētu ceļu klaji populistisku un pretvalstisku spēku uzvarai nākamajās vēlēšanās.

Pārfrāzējot Mārgaretu Tečeri: Progresīvo politika izbeigsies tad, kad beigsies strādīgu Latvijas cilvēku nauda… Tas nav mūsu ceļš kuru izvēlēties! Šāds ceļš ir otrpus Zilupes robežas…*

* Precīzs citāts: “The problem with socialism is that you eventually run out of other people’s money.” (Sociālisms beidzas tad, kad beidzas sveša nauda, kas nodrošina tā eksistenci.)

Raksts publicēts portālā www.diena.lv 2022. gada 14. oktobrī.

Atbildēt