Nu jau pārvarēta arī otrā Zemgales 2011. gada misijas “LATVIEŠU ENERĢIJA”diena. Novakarē izdevās salikt pirmās dienas video pēdas.

Vakar auto gāja, taču tik skaļi, ka nevarēju lāgā sarunāties pa tālruni. Veicām 150 km. Katlā sabērām kādus trīs klipā redzamos klucīšu maisus. Likās padaudz. Jautrākais šā rīta atmodas laikā bija tas, ka iedomājos par īpašo Rovera slēdzi, kas paredzēts ieslēgšanai pazeminātajā pārnesumā. Ak, tavu jauku pārsteigumu! Vakar visu distanci bijām novicojuši ar ieslēgtu pazemināto. Tas ir gandrīz kā ar traktoru. Kaut kā jau jocīgi bija, ka, kalnup braucot, gandrīz negāzējot, ar trešo pārnesumu malkas dampīts tik viegli sasniedza augstākos punktus. Kad atbrīvojām Roveri no pazeminātāja slodzes, sarunas braukšanas laikā kļuva iespējamas (protams, ka ne jau pie stūres – nedrīkst taču) un arī vakar tik lielīgi visiem paustais ātrums – 60 km/h – tika viegli pārspēts, jo jau pirmajā šosejas posmā mizojām ar 80 km/h. Man tas ir pat pārsteigums, jo speciālists, kas mūs konsultēja, sacīja, ka motora jauda būšot vismaz uz pusi mazāka, kā ar benzīnu braucot. Ja ar benzīnu varēja braukt nedaudz pāri 100 km/h, bet ar mūsu iekārtu nedaudz pāri 80 km/h, tad jau mēs esam šīs sistēmas uzlabotāji. Oi, cik tā ir laba zīme. Tādā iepriecinājuma frekvencā pagāja viss šīs dienas ceļojums.

Skumji jau bija noņemt no auto jumta bagāžnieka visus tik ilgi darinātos banerus. Bet tos jau ņēma nost visi priekšvēlēšanu dalībnieki. Saulespuķes uz sāniem, protams, netika nokasītas, jo tas ir simbols Latviešu Enerģijai. Arī astotnieks tajās, kā bezgalīgi vijošamies uguns līnijas ornamets.

Šodien apciemojām Jaunjelgavas bibliotēku, kurā jau sabiju pērn, kad klabināju pa Zemgali ar zirdziņu. Pērn tur bijām kopā arī grāmatas “Zīmogs sarkanā vaskā” autoru Jāni Lejiņu. Bijām arī pie lieliskā saimnieka Arņa Kalniņa Stelpes “Ozolos”. Tam vīram nu gan ir diža zemes mīlestības un saimniekošanas atziņa, pat vesela filozofija. No galvas tika citēti “Straumēni”, stāsti par K.Ulmaņa gudrību un citas lietas, kuru vērtību vektori tik ļoti sakrita ar manējiem, ka brīžiem skudriņas tekāja pa skaustu. Kalniņa stāstījums ir iefilmēts un ceru to drīzumā salikt rādīšanai.

Labi pamielojāmies Pilsrundāles Baltajā mājā. Tālāk devāmies uz Paltones pusi – uz ekoloģisko salu “Gulbīši”, pie saimnieces Daces Smiltiņas. Nakšņot ceram “Sprīdīšos”, bet pašlaik vēl “minam”.

Turies, saulpuķainais malkas dampīt, rīt jābrauc uz Jelgavu vēlēt!

Im

Ar šo iniciatīvu vēlamies pierādīt, ka arī šodien iespējams radīt modernas, augstā tehnoloģiskā līmenī izstrādātas un ražotas iekārtas.

Misijas laiks:2011.gada 15.septembris līdz… pilnīgai uzvarai ne tikai vēlēšanās, bet arī Latvijas atjaunojamo energoresursu idejas īstenošanā.

Tūres dalībnieki:Imants Parādnieks – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” …

Tūres “Paši ar savu degvielu” iniciatīvas atbalstītāji, dalībnieki, iesaistītās personas: Kaspars Dimiters – Land Rover Lightweight saimnieks, Indulis Tomsons – auto malkas/gāzes ģeneratoru speciālists, Vesa Mikkonens no Somijas.

Projekta atbalstītājs: ConeCracker – uzņēmums, kas patentējis un eksportē inovatīvu produktu – ČIEKURUS iekuram.

Piezīmes:

1. Projektam piesaistīti dažādu jomu speciālisti un radoši cilvēki, iedvesmoti izmantot Latvijas dabas bagātības – mežus, laukus, gaisu, sauli… Arī šī enerģija nepieciešama mūsu valsts pastāvēšanai un esmu pārliecināts, ka arī Latvijas mediji projektu uztvers un atbalstīt pēc būtības. Valsts patstāvības atjaunojamo energoresursu jomā aktualizēšana nevar būt vien šaurs priekšvēlēšanu mērķis.

2. Dampītis, protams, tika gatavots pamatīgi – gan tehniski, gan vizuāli. Pie noformējuma, tehniskām inovācijām strādāja mani dizainerīgi domājošie draugi. Arī deggāzes agregātu izlēmām piemērot tādu, kas jau izcila šīs jomas meistara vairākkārt būvēts, testēts, uzlabots un atbilst mūsdienu prasībām. Protams, nezaudējot arī stilīgumu.

3. Šādu inženieri, meistaru un konstruktoru atradām Somijā. Viņu sauc Vesa Mikkonens. Lūk, Google adrese, kurā atrodama informācija par viņu http://bit.ly/qRdXNH. Vesa bija ieradies arī Rīgā un smalki instruēja visu Rovera rekonstruētāju komandu. Darbi tika veikti pēc viņa grāmatas rasējumiem un viņa specifiskajiem padomiem, lai pēc iespējas ātrāk un labāk braukšanai ar malkas gāzi pārbūvētu Lightweight Roveri.

4. Gluži ar čiekuriem malkas dampīts nebūs darbināms, bet mazie malkas klucīšu, kādiem jābūt katla kurināšanai, ir tikai nedaudz lielāki par čiekuriem. Protams, tas ir vien pirmais solis vai pierādījums sev pašiem, ka ar konkrētu mērķi, gribu un neatlaidību arī mēs savā zemē varam īstenot šķietami neiespējamo.

5. Zemgales apceļošanas misijai bija jāsākas jau augusta vidū, taču darbi iekavējās un arī šobrīd viss kā iekārtu, tā aprīkojuma līmenī, vēl pilnveidojams. Un tomēr tas bija liels prieks tikai vakar piedzīvot, ka malkas gāze nu jau Eko Roveri ierūcinājusi. Abi ar Kasparu Dimiteru steidzāmies šo faktu iemūžināt, kas nu noskatāms arī pirmajā video salikumā. Jāpiemin, ka Roveris līdz savām metamorfozēm pacietīgi bija kalpojis Kaspara lauku mājās Skujenes pusē vairāk, kā 15 gadus.

Ar Zemgales misiju īstenībai pietuvināmie sapņi:

Aprīkot kādu saimniecību ar inovatīvām iekārtām, kas izmantotu savā rīcībā esošos resursus, nodrošinot šo saimniecību vai nu ar siltuma, vai ar degvielu, vai ar elektrību. Tie būtu kā tādi nelieli pilotprojekti, kas jau tuvākā laikā ļautu novērtēt to efektivitāti un lietderīgumu. Ideāls risinājums būtu, ja vajadzīgās iekārtas varētu izgatavot konkrētās saimniecības darbnīcā, lietojot materiālus un daļas no savu laiku nokalpojušām iekārtām vai agregātiem, tā samazinot izmaksas.

Prezentācija /ideju izstrādes stadijā/:

Kopā ar zinātniekiem un praktiķiem izstrādāt modernas Latvijas saimniecības konceptu/redzējumu – nākotnes ideālo saimniecību Latvijā, kas no tās darbu procesā radušamies kūts mēsliem, organiskiem atkritumiem vai izaudzētās zaļbarības pašpatēriņam ražo elektrību un siltumu, papildus izmantojot arī saules vai vēja enerģiju. Tādā ideālā saimniecībā būtu gan siltumnīca, kurā cauru gadu tiktu audzēti produkti, gan ferma, gan graudkopība u.tml. Tas būtu kā slēgtais cikls, kooperējoties ar tuvumā esošām saimniecībām, lai šī cikla jaudu un ražīgumu izlietotu lietderīgi un kopīgiem spēkiem apjomus palielinātu. Aprēķinus varētu veikt, ņemot par pamatu minimālo iespējamo saimniecības lielumu, jo mērķis ir radīt sistēmu, kas vienādi lietderīga gan mazai individuālai saimniecībai, gan lielāku saimniecību kooperācijai.

Parādīt/izstrādāt kvalitatīvus tehniskā un saimnieciskā projekta piemērus valsts atbalsta iesaistei, lai šīs inovatīvās iekārtas izstrādātu, ražotu un pielietotu.

Cik vien plaši un detalizēti spēšu, informāciju par atjaunojamo energoresursu misijas panākumiem publicēšu savā mājas lapā www.Paradnieks.lv

Es ticu, ka latvieši spēs pierādīt sev un pasaulei, ka māk saimniekot, galvenokārt izmantojot paši savu enerģiju – LATVIEŠU ENERĢIJU.

Imants Parādnieks