Latvija nekļūs par galamērķi Krievijas “mobilizācijas bēgļiem” – Nacionālā apvienība to nepieļaus!

Latvija nekļūs par galamērķi Krievijas “mobilizācijas bēgļiem” – Nacionālā apvienība to nepieļaus!

Arvien vairāk Krievijas vīriešu iesaukšanas vecumā cenšas meklēt glābiņu no piespiedu mobilizācijas, dodoties uz ārvalstīm, taču Eiropai vajadzētu pēc būtības slēgt savu robežu šai plūsmai, un Latvija pilnīgi noteikti nekļūs par “mobilizācijas bēgļu” galamērķi.

Krievijas pilsoņiem, kas atsakās piedalīties karā pret Ukrainu, visiem iespējamiem līdzekļiem jāvēršas pret Putina režīmu savā valstī, pretējā gadījumā situācija tikai saasināsies – bēgšana uz kaimiņvalstīm no pašu agresorvalsts nav risinājums pašreizējai krīzei. Pat ja Eiropas Savienības attieksme varētu kļūt pielaidīga, Latvijas nostājai jābūt nelokāmai un striktai – nedrīkst piešķirt patvērumu potenciālajiem Krievijas bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuru skaits, visticamāk, tuvākajā laikā strauji pieaugs.

Tā kā Latvija uzņem Ukrainas kara bēgļus, mēs nevaram fiziski slēgt robežu, bet Krievijas pilsoņiem bez īpaši svarīga iemesla, kāds ir, piemēram, ģimene Latvijā, vairs nav atļauts ieceļot mūsu valstī, pat ja viņiem ir Šengenas vīza, savukārt robežpārejas punkti paliek atvērti, lai no Krievijas teritorijas varētu izkļūt tur vēl palikušie Latvijas, Ukrainas, Moldovas un citu valstu pilsoņi.

Arī iepriekš Nacionālā apvienība pauda bažas par pārmērīgu labvēlību pret “bēgošajiem no Putina režīma”, kas tika uzskatīts par vienu no pamatotiem iemesliem Krievijas patvēruma meklējumu uzņemšanai. Turpmāk kategoriski – nekādas pielaidības – tā nedrīkst būt, jo šādu “patvēruma meklētāju” būs tūkstošiem, kas savukārt draud ar milzu krīzi mūsu valsts teritorijā.

Jau tagad skaidrs, ka tūkstošiem Krievijas pilsoņu nebūs gatavi karot pret Ukrainu un mēģinās meklēt patvērumu trešajās valstīs. Latvija varētu būt viena no reālākajām kandidātēm, pat sākotnēji izmantojot citas ES valstis, kuras izskata iespēju uzņemt šos “bēgļus”. Mums Eiropas līmenī jāprasa stingra pozīcija. Ja kāda valsts izvēlas citu ceļu, lai veic absolūtu kontroli pār ielaistajiem Krievijas valstspiederīgajiem, lai tie nedodas uz mūsu valsti.

Rūpīgi un padziļināti jāvētī katrs iesniegums ar pamatojumu iebraukt Latvijā par “ģimeņu apvienošanos” un tikai īpašos gadījumos tādus drīkstētu apmierināt.

Jānodrošina pilnīgu elektronisku anketēšanu ar detalizētu informāciju par uzturēšanās vietu sasniedzamībai un kontrolei, kur personai skaidri jānorāda attieksme pret Krievijas izvērsto karu.

Pārkāpumu gadījumos, ja kāda persona izrāda vai pieļauj tolerantu attieksmi vai attaisno karu, jāseko tūlītējai izraidīšanai.

Gruzijas pieeja, prasot iziet pārbaudi ar poligrāfa ekspertīzi, lai konstatētu personas attieksmi, ir lieliska, bet dārgi izmaksā. To var piemērot īpašos gadījumos, vispārēji vienkārši neļaujot iebraukt.

Un svarīgākais – jābūt sagatavotam rīkojumam par ārkārtas situācijas izsludināšanu uz Latvijas–Krievijas robežas, lai varētu nekavējoties reaģēt, tiklīdz situācija to prasīs.

LASI VAIRĀK – LATVIJAI JĀBŪT GATAVAI, JA PATVĒRUMU LŪGS MOBILIZĀCIJAI PAKĻAUTIE

Veselības aprūpei – lielāku finansējumu tautas ataudzes un ģimeņu atbalsta vārdā

Veselības aprūpei – lielāku finansējumu tautas ataudzes un ģimeņu atbalsta vārdā

Tieši tautas ataudzes dēļ un ģimeņu atbalstam atradīsim visus veidus, kur rast finanšu resursus efektīvu un mūsdienīgu zāļu nodrošināšanai, kā arī un jo īpaši – profilaktiskiem pasākumiem un izmeklējumiem, lai pirmsākumos atklātu saslimšanu iedīgļus un tad ar modernām metodēm un zālēm panāktu pilnīgu izārstēšanos, cik vien tas maksimāli iespējams.

Arī lielās tēmās vajag konkrētību – tā bija mūsu, Nacionālās apvienības, iniciatīva kopā ar citiem pieņemt lēmumu un celt tabakas izstrādājumiem nodokli un iegūto naudu veltīt konkrētu onkoloģisko pacientu grupu ārstēšanai. Tā rezultātā prostatas, olnīcu vēža pacientu grupas sāka saņemt mūsdienīgas zāles, prostatas pacienti ieguva agrīnas diagnostikas iespēju.

Onkoloģijas un sirds asinsvadu slimību pacientu ārstēšanai vajadzīgo naudu iegūsim no augstākiem nodokļiem alkoholam un tabakai. Šīs slimības ir galvenie iemesli pārāk īsam mūsu iedzīvotāju mūžam, un tāpēc šīs ir mūsu prioritātes.

Šie mērķētie risinājumi ir kā papildinājums tam, ka katru gadu jānovirza lielāks budžets veselības aprūpei kopumā.

SKATIES VIDEO!

Mediķiem ir vajadzīgas lielākas algas, pacientu līdzmaksājumi par zālēm ir jāsamazina, ģimenes ārstiem vajag atbalstu, lai viņi veltītu vairāk laika pacientam, jaunu medikamentu apmaksai nepieciešami budžeta līdzekļi.

Šādas plašas pieejas rezultātā mūsu iedzīvotājiem būs garāks mūžs un labāka veselība. Nesenā kovida krīze sniedza mums nepatīkamu mācību, un arī tāpēc veselības aprūpei mums jāvelta lielāki budžeta līdzekļi.

SKATIES VIDEO!

Konkrētām naudas summām jāseko līdzi pie kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Sabiedrības veselības nodrošināšanai ir vajadzīgs plašs pasākumu kopums, kas ietver arī efektīvus profilakses pasākumus, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un īstenošanu, un tam jābūt cieši saistītam ar audzināšanu ģimenē, izglītību un veselības aprūpes un sociālās aprūpes darbiniekiem. Centrā – primārā veselības aprūpe, tātad ģimenes ārsti.

Katrs veselīgi un darbīgi nodzīvots mūža gads ir svarīgs gan katram cilvēkam kā personībai, gan sniedz pienesumu visai valsts ekonomikai, uzsvēru, arī piedaloties Jāņa Dombura vadītajās pirmsvēlēšanu debatēs.

CSDD eksāmeni – tikai latviešu valodā. Krievu valodas tīkotājiem labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

CSDD eksāmeni – tikai latviešu valodā. Krievu valodas tīkotājiem labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

Lai nodrošinātu vienotu kārtību valodas izmantošanā, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” (CSDD) transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadītāju kvalifikācijas eksāmeni turpmāk tiks nodrošināti tikai valsts valodā.

CSDD lēmums nozīmē, ka no 1.oktobra teorētisko un vadīšanas eksāmenu pieņemšana Latvijas valstspiederīgajiem – Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, notiks tikai valsts valodā.

CSDD eksāmenu pieņemšanu nodrošināt tikai latviešu valodā vajadzēja jau sen – tas ir pašsaprotami, taču mēs zinām, cik daudz pašsaprotamu lietu notiek tikai tagad – “okupekļa” nojaukšana, pāreja uz valsts valodu skolās un citi soļi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa garantēšanai.

Jā, iepriekš vairākkārt daudzi aicinājuši CSDD izņemt krievu valodu “no aprites”, un tas noteikti mudināja CSDD spert izšķirošo soli.

Un tas notika divu nedēļu laikā no brīža, kad personīgi uzrunāju CSDD Valdes priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un, pastāvīgi komunicējot, pārrunājot un saskaņojot viedokļus, nonācām pie vispārēja regulējuma – 1. oktobris ir diena, kad pilnībā latviskojies CSDD.

Tiem, kas vēlēsies kārtot eksāmenus krievu valodā, labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

VAIRĀK PAR JAUNO REGULĒJUMU LASI ŠEIT!

Daudzi soctīklu lietotāji pauž atbalstu un apsveic CSDD lēmumu!

CSDD lēmumu plaši atspoguļo visi Latvijas mediji, tostarp portāla DELFI versija krievu valodā. PAR TO VAIRĀK LASI ŠEIT!

Atrodi 11 atšķirības – LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

Atrodi 11 atšķirības – LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

Jācer, ka katrs beidzot atzīst, ka pārstāvam dažādas vērtības, dažādas pasaules. Ka mūsu 30 gadus pasniegtajā plaukstā ar visiem integrācijas pasākumiem tiek vienkārši iespļauts. To šamējie prot – apdraudējuma brīžos izdalīt substances, kas aptraipa sētas un auto stiklus, pagalmus un mājas telpas. Skaidrs, mājiens saprasts! Mēs māsim pretī — atā, UZ NEREDZĒŠANOS, vieglu ceļu uz “laimīgo zemi”!
Jūs tur gaidot garšīgākais saldējums pasaulē. Bet mūs gaida visa pasaule!
Varēsiet izbaudīt to, kas nu arī Jums tur tiks dots. Bet mēs baudīsim iespējas, ko sniedz brīva, demokrātiska, tīra, augoša un latviska Latvija.
P.S. Šis ZZemgus Zaharānszīmējums tapis kā māksliniecisks turpinājums diviem stāstiem, kas ir spilgtākās izpausmes vadmotīvam virsrakstā –
Turpinājums sekos!
LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

LATVIEŠUS IEKŠĀ!

Ja ir bērni – ir latvieši. Ja ir latvieši – ir Latvija. Tik vienkārši.
Tāpēc demogrāfija ir atbilde uz visiem jautājumiem, risinājums visiem izaicinājumiem. Daļa risinājuma ir šie 3×3 prioritārie darbi.


Jaunajām ģimenēm un vecākiem
  1. Ģimenes māja nomā ar izpirkuma tiesībām – moderna  ekonomiskā tipa moduļmāja uz pašvaldības zemes.
  2. Studiju un studējošā kredītu dzēšana 50% apmērā, piedzimstot bērnam, un pilnībā dzēšot, piedzimstot nākamajam bērnam.
  3. Bērna kopšanas pabalsts – 427 EUR.
Goda ģimeņu atbalstam
  1. Stipendija “Studētgods” arī vecākiem. 
  2. Ģimenei ar četriem un vairāk bērniem – valsts  subsīdija septiņvietīga auto iegādei  7000 EUR .
  3. Subsīdija “Balsts” arī mājokļa labiekārtošanai
Vispārējs atbalsts Tautas ataudzei
  1. Ģimenes pirmsskolas reforma – visiem pieejams apmaksāts bērna uzraudzības vai izglītības pakalpojums pēc vecāku izvēles. Iespēja brīvi atgriezties darbā.
  2. Iespēja apvienot darbu ar bērna kopšanas periodu, nezaudējot lielāko daļu no vecāku pabalsta.
  3. Neapliekamais ienākums 1000 EUR apmērā strādājošajam ar bērnu.

RAŠISTUS ĀRĀ!

Latvijas labklājība ir pašu latviešu rokās! Mums jābūt drosmīgākiem, neatlaidīgākiem, pārliecinošākiem, lai augtu kā nācija un neļautu sev uz galvas kāpt svešiem, naidīgiem, Latviju un latviešus necienošiem ļaudīm.

Nelabvēļi teiks, ka tas ir aicinājums uz radikālismu. Taču tas ir tikai savas pašcieņas apliecinājums. Pārāk ilgi esam samierinājušies, piekāpušies un noliekuši galvas. Gan valsts mēroga, gan pavisam ikdienišķās situācijās. Kaut vai iepērkoties, kad otra puse spītīgi turpina runāt svešvalodā, bet mēs… pielāgojamies. Tas nav pareizi! 30 gadi ir gana ilgs laiks, lai apgūtu valsts valodu un cienītu valsti, kuras iespējas izmanto. Mūs, tās pamatiedzīvotājus, kas ļauj šeit būt. Protams, ja vien ir tāda vēlme… Ja vēlmes nav – var doties prom. Uz “laimīgo zemi”. 

Uz neredzēšanos! Visu stāstu iepazīsti šeit.

Vienā valodā: ar Zemgali un Sēliju

Vienā valodā: ar Zemgali un Sēliju

PAR AUGOŠU ZEMGALI UN SĒLIJU!

Zemgalē ir spēks – no tās nāk daudzi vareni kultūras dižgari un valstsvīri. Zemgale ir latviešu maizes klēts ne tikai materiālā, bet arī garīgā ziņā. Sēlija vienmēr ir bijusi tāda kā daļa no viena Zemgales veseluma, tomēr Sēlijai ir cita misija – turpmāk un vienmēr nevis kā Zemgales mazākais brālis, tālākais nostūris, bet gan kā patstāvīga jaudīga vienība līdzās citām latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei, Latgalei – kā spožs Latvijas zvaigznes piektais stars. Sēlijai ir sava unikālā identitāte un spēcīgs potenciāls – tas mums jāatraisa, jāizkopj un jāattīsta ar visu savu degsmi.

Manas saknes ir Zemgalē un Sēlijā – pa dažādiem atzariem esam nākuši no Kurmenes, no Bēnes, Auru un Naudītes pagastiem, no Salgales pagasta un Bauskas puses, un tieši Sēlija ir nozīmīga manis

paša daļa – mana tēva vectēvs Kazimirs Paradņiks dzimis 1854. gadā Ilūkstes pusē, un kā viens no ģimenes dēliem tika iesaukts cara armijā un par 25 gadu kalpošanu Krievijas impērijas kronim saņēma zemi ar nelielu koka māju Rīgā, Maskavas forštatē – un kopš tā laika, kad viņam kopā ar sievu Emīliju Bertu nāk pasaulē 6 atvases, mana dzimta kuplo Rīgā.

Sēlijai ir īpašs šarms!

Jau kopš pirmajiem Sēlijas kongresa saietiem esmu bijis klāt rūpēs par sēļu zemju attīstību un šobrīd aktīvi darbojos jaundibinātajā “Sēlijas asociācijā” kā padomes loceklis un Sēlijas interešu realizācijas radošās grupas vadītājs. 13. Saeimā kā Nacionālās apvienības frakcijas kon- sultants iniciēju un izveidoju Saeimas deputātu Sēlijas atbalsta grupu.

Sēlija ir bagāta vareniem, izciliem un radošiem ļaudīm, personībām
un stiprām ģimenēm. Iedvesmas avotu Sēlijā ir daudz, bet personīgi īpaši pateicos Ievai Jātniecei Kaldabruņās, Kasparam Ādamam un Kasparam Baltacim ar ģimeni Ērberģes apkaimē, Vairai Lejniecei Jaunjelgavas pusē un lauku darba dzīves baudītājam Gundaram Lutinskim Neretā.

Ieva Jātniece, Imants Parādnieks, Kaspars Ādams, Kaspars Baltacis, Vaira Lejniece.

Mani Zemgales apceļojumi, ieklausīšanās zemgaliešos un sēļos – darbarūķos un līdzcilvēkos, jauniešos un senioros – snieguši ne vien īpašu izpratni, bet galvenais – tuvības sajūtu un spēku, darot kopēju lietu.

Zemgales Lielceļojums 2016. gadā ar atjaunoto “Jawa” ar blakusvāģi par godu Jānim Streičam un “Limuzīnam Jāņu nakts krāsā”.

Lūk, piemērs. Jelgavas novada Vircava, “Ceļmalas” saimniecei Ilzei Zajankovskai todien bija dzimšanas diena. Pateicoties tāsdienas sarunai, identificējām absurdu lietu – vasaras mēnešos par skolēniem, kas pabeidz 9. klasi, neizmaksā ģimenes valsts pabalstu! Un bērniem, kas pēc 9. klases izvēlējušies arodizglītības iestādi, pabalstu nemaksā vispār. Un tas bija īpaši netaisnīgi! Ķēros pie darba, un ar 2018. gadu tas tika mainīts.

Tieši pateicoties kopdarbam – ieteikumiem, rosinājumiem, norādījumiem uz nepilnībām, pārdomām, veiksmes stāstiem, laba vēlējumiem un, jā, arī pamatotai labvēlīgai kritikai – esmu varējis panākt vēlamo rezultātu.

Savās pirmajās televīzijas politiskajās debatēs Jelgavā 2010. gada augustā, kurās izaicināju Andri Šķēli uz kopīgu pārbaudi ar “melu detektoru”, pateicu arī savu motivāciju par kandidēšanu Zemgalē:

Jo manas saknes ir šeit Zemgalē. Esmu nācis, lai atdotu parādu. Esmu Imants Parādnieks – parādnieks Zemgalei, Latvijai par to, ka esmu latvietis. Esmu parādnieks saviem bērnu bērniem zemi, ar kuru lepoties, un nāku valsts pārvaldīšanā, lai atjaunotu īsteno lietu kārtību, kas latviešiem vēl sentēvu noteikta – kārtību, kurā pienākums ir pirms tiesībām, kur saturs ir svarīgāks par formu, kur kopīgās intereses stāv pāri personīgajām, kur darba tikums ir vērtība pats par sevi un kur pamatu pamatā ir nevis izdevīgums, bet Goda Kodekss

Tā tas bija toreiz un ir bijis visu šo laiku, daudz ko ir izdevies piepildīt, taču šis process uz pilnību ir mūžīgs – par to iestājos arī tagad un cīnīšos nākotnē.

Noslēgumā – ir viena lieta, kuru ar visām savām neatlaidīgajām pūlēm vēl neesmu atrisinājis: P-87 ceļa “Zemgales josta” daļas asfaltēšanu, un kā pirmo posmu – no Ozolaines līdz Bārbelei…

To izjūtu kā savu lielo parādu Zemgalei un Sēlijai, bet jo īpaši bārbeliešiem. Visi, kas mani iepazinuši, zina – parāda nokārtošana ir mana Goda lieta.

Vīrs un vārds!
Imants Parādnieks Nr. 3 Zemgalē

Viesojoties Kaspara Ādama ģimenes saimniecībā – “Lielopu izsoļu nams” Ērberģes pusē.
Kopā ar biedrības Kaldabruņas “Ūdenszīmes” vadītāju un Sēlijas Dvēseli Ievu Jātnieci, bioloģisko lauksaimnieku un Goda ģimenes tēvu Kasparu Baltaci, “Kultūras veicināšanas biedrības” no Jaunjelgavas Vairu Lejnieci un “Sēlijas salas” sirdsmotoru Dainu Alužāni esam vienisprātis – Sēlija ir bagāta vareniem, izciliem un radošiem ļaudīm.
SENIE ZEMGAĻI UN SĒĻI — MŪSU SAKNES

SENIE ZEMGAĻI UN SĒĻI — MŪSU SAKNES

Cilvēks, tāpat kā koks, var augt nākotnē tikai tad, ja tā saknes pagātnē ir stipras. Mūsu kultūras saknes, kas ir svešu ļaužu cirstas un postītas, ir kopjamas, uzturamas un saulītē ceļamas. Iejušanās zemgaļu ķēniņa tēlā Tērvetes pilī rada īpašas sajūtas – kā latvietim, kā tēvam, kā cīnītājam. Katrs piedzimst divreiz. Otrreiz tad, kad viņš piedzimst savai tautai.

Latvijas Lielceļojums 2016 – par lielumu, varenumu un diženumu – dižā latviešu kino Meistara – Jāņa Streiča – 80. jubilejas gadā!

Latvijas Lielceļojums 2016 – par lielumu, varenumu un diženumu – dižā latviešu kino Meistara – Jāņa Streiča – 80. jubilejas gadā!

Šis ir mans piektais Zemgales apceļojums. Un arī pats plašākais. Iedvesmu tam esmu smēlies no mūsu kultūras spožākajiem mantojumiem – Jāņa Streiča leģendārās filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, ko latvieši arī atzinuši par visu laiku iemīļotāko Latvijas filmu. Ulda Dumpja atveidotā Tūteru Ērika javiņa, kas tā arī neaizvizināja Lāsmu uz Munameģi, būs šī apceļojuma uzticamais transportlīdzeklis. Tieši motocikls Jawa ar blakusvāģi ir viens no mums tik garīgi tuvās, ironiskās un patiesībā skaudri sirsnīgās filmas simboliem.

Šoreiz braucienā, rūpīgi atjaunotajā vecajā javiņā ar blakusvāģi, došos ne tikai pa Zemgali, bet arī kopā ar saviem kolēģiem apmeklēsim katru Latvijas daļu – kopā ar Gaidi Bērziņu viesosimies Kurzemē, ar Rihardu Kolu būsim Vidzemē, un ar kādreizējo Jāņa Streiča filmas Cilvēka bērns Zuzes lomas atveidotāju, bet tagad manu kolēģi Saeimas deputāti Inesi Laizāni ciemosimies Latgalē.

Šīgada ceļojuma vadmotīvs būs varēšana un varenums. Vēlos izzināt, kas ir tas, kas jūsuprāt Latvijas cilvēkus padara varenus, kas pēc jūsu domām no personīgi vai kopīgi iespētā, izjustā, piedzīvotā ir tāds, ko varētu ar godu rādīt visai pārējai pasaulei, kas, jūsuprāt, Latviju kā valsti padara lielu, varenu un diženu.

Tā rezultātā taps neliela filmiņa, kas būs kā sava veida dāvana ģeniālajam latviešu režisoram Jānim Streičam viņa lielajā – 80 gadu – jubilejā, kas tiks svinēta šogad septembrī. Un sākums apceļojumam – saruna ar pašu Jāni Streiču filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā uzņemšanas vietā Raiskuma pagasta „Biekas” māju pagalmā.

Iepriekšējo ceļojumu laikā manī nostiprinājās pārliecība, ka mēs, latvieši, esam viena liela un varena tauta, dižena nācija. Bieži vien gan pieticīgi un tādi, kas nepietiekoši novērtē to, kas mums jau ir, un to, ko spējam. Taču varēšana ir pārsteidzoši liela, tikai mums katram ir jānotic sev. Imants Ziedonis sacījis: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties” – arī tam lielajam, varenajam un diženajam, kas mums ir, jāpalīdz kļūt vēl redzamākam.

Zemgales apceļojumus aizsāku vēl laikā, kad nebiju Saeimas deputāts. Bija vēlme no pirmavota uzzināt, kas Zemgalei visvairāk vajadzīgs, sajust zemgaļu noskaņojumu un emocijas. Toreiz atjaunoju senos ratus, uzmeklēju cilvēku, kas apmācīja zirgu lietās, un šajā pajūgā devos ceļā, kā – Parādnieks Zemgalei. Nākamā gadā Zemgales apceļojumā devos pašveidotā ar malku darbināmā roverītī un vadmotīvu – Latviešu enerģija. Pagājušā gadā un iepriekšējā vasarā apceļojot Zemgali kājām un Ulmaņlaika Latvello izzināju, kas ir tas, ar ko katrs personīgi lepojas, ko atzīst par vērtīgu, un ar šiem lepošanās stāstiem, Vērtstāstiem dalos plašāk savā mājas lapā, twitterī un facebook.com speciāli izveidotajā profilā facebook.com/ZemgaleMINOX

Ar pateicību un atbildības sajūtu varu teikt, ka tas deva milzīgu impulsu un izpratni par to, ko ļaudis patiesībā domā, ko ļaudis jūt. Un šīs zināšanas man ir ļāvušas saprast, ka mūsu cilvēki spēj paveikt lielas lietas. Ar darbu un mērķtiecību, neskatoties uz nekādām grūtībām. Tieši šie ceļojumi vēlreiz un vēlreiz apstiprināja moto – ko daudzinām, to vairojam! – spēku. Citiem ir jāstāsta un jārāda tas, kas mums ir svarīgs un dārgs. Turklāt, ja īdēsi, cik viss ir slikti, labāk nepaliks. Taču, ja izvērtēsi nebūšanas un darīsi, tad pārmaiņas atnāks.

Arī šoreiz vēlos sajust cilvēku spēku un atraisīt pārdomas, par ko ikdienā mums bieži vien pietrūkst laika vai iedvesmas aizdomāties, izzināt, apjaust, saprast un novērtēt. Šo spēku meklēt un stiprināt esmu devies iepriekšējos piecus gadus, un tieši tāpat to darīšu arī šogad.

Sekot tam līdzi varēs sociālajos tīklos un mājas lapā www.paradnieks.lv

Mēs patiesi varam daudz!

Uz tikšanos!

Imants Parādnieks

Ceļojuma ciparbilžu galerija

Ceļojuma ciparbilžu galerija

Šajā galerijā ik dienu ievietošu jaunākas digitālā MINOX DSC ciparbildes, kā arī atsevišķas īsas piezīmes par ceļojuma iespaidiem.

Gatavojot plašākos aprakstus VEF Minox cēlbildēm no jauna izdzīvoju katru lepošanās stāstu. Paldies ikvienam par uzticēšanos un labvēlību! (31.08.14.)

Zemgales apceļojums noslēdzies. Esmu atgriezies mājās – prieks būt atkal kopā ar ģimeni! Vēl gaidiet melnbalto VEF MINOX bilžu publikācijas! (30.08.14.)

Vecākie dēli – Hārdijs @LatvianHardy un Imants ar komandu AGNI Ghetto games florbolā tikko izcīnījuši čempionu titulu! Lepojos! 🙂 (30.08.14.)

Varena latviešu ģimene – jelgavnieki Māris/Baiba Ozoli mīlestībā audzina 8 bērnus! Lepojas, ka “visu laiku ir ko darīt”! 🙂 Lepojas ar katru no saviem bērniem – ar visiem stiķiem un niķiem, ar savām īpašībām un talantiem, tik atšķirīgiem vienam no otra. Lepojas, ka dzīvo šeit savā Tēvzemē! Lepojas ar to, ka “uzdrīkstamies katru dienu, parkāpjot pāri savai negribēšanai”, ar iemācīto bērniem – atsaucību, draudzību, darbīgumu un ģimeniskumu – “tās īstās Vērtības!” Lepojas ar izveidoto vidi, ar savstarpējo kopā būšanu! (30.08.14.)

Zemgaliešu lepošanās stāstu izcils noslēgums būtu arī stāsts par Ulmaņa piemēru krietnumam un Kūmu dzimtas darba sparu. Tomēr ir vēl viens. (30.08.14.)

Līvbērzes pagasta “Priedniekos”, ~5 km no “Pikšām”, mani sagaidīja kāds īpašs/zīmīgs apceļojuma noslēguma lepošanās stāsts.Tam “uzskrēju” virsū. Mārcis Kūms lepojas, ka tēva vectēvs no meža šeit izveidojis koptu sētu, ka saimniekošana turpinās dzimtas ģimenēs. Lepojas, ka KārlisUlmanis, kājām ejot garām uz Pikšām, redzēdams sievieti (Mārča vecvecmāti Līviju Kūmu) ar zirgu “griežot” ārā koku celmus, pienācis aprunāties, izzinājis devies tālāk… Nākošā rītā sētā bijis traktors ar duci studentiem no Jelgavas – dienas laikā līdums nolīsts! Varbūt tieši pēc “Priedniekiem” dižais valstsvīrs sacīja: “Ja runa būtu par pašupurēšanos, tad pirmā vietā jāpiemin mūsu sievietes laukos”! (30.08.14.)

Gunārs Ulmanis “Pikšās” lepojas ar katru skolotāju, kurš atved šeit skolēnus, uzturot dzīvu Ulmaņa mantojumu jauniešos. (30.08.14.)

Burvīgs laiks, lai uzsāktu Baltkrāsainās Zemgales ar VEF Minox apceļojuma noslēdzošo dienu. No Ulmaņa “Pikšām” uz Jelgavas Piena-medus svētkiem. (30.08.14.)

Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas “Pikšas” ir labākā vieta, kur pavadīt nakti – apjaust Ulmaņa gara spēku un viņa vēstījumus katram no mums! (29.08.14.)

“Tavs lepnums lai ir nevis tava nama stāvu skaits, bet tas gars, kas viņā mīt”: K.Ulmanis. Zemgalē lepojas ar latvisko garu un darba tikumu! (29.08.14.)

“Zemnieks savā sētā, savā darbā, savas paaudžu paaudzēs ir mūžīgās Latvijas avots un pamats, sakne un celms, spēks un sargs”: Kārlis Ulmanis (29.08.14.)