Nacionālo apvienību un “Progresīvos” šķir nevis sīkas pretrunas, bet pamatvērtības

Nacionālo apvienību un “Progresīvos” šķir nevis sīkas pretrunas, bet pamatvērtības

Atšķirīgas pamatvērtības, tostarp skatījums uz Latviju kā nacionālu valsti, atbalstu vietējam kapitālam un demogrāfijas jautājumu risināšanu, ir galvenais šķērslis, kas “Nacionālajai apvienībai” (NA) liek iebilst pret valdības koalīcijas veidošanu, kā vienu no partneriem pieaicinot 14. Saeimas jaunpienācēju, “Progresīvos” (PRO), kas sevi raksturo kā sociāldemokrātisku un centriski kreisu partiju, bet izteikumos parādās kā galēji kreiss politiskais spēks.

Atšķirīgs skatījums uz nacionālu valsti un Eiropu

NA darbības mērķis ir un būs saglabāt un stiprināt Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu Eiropas Savienības ietvaros. Turpretī “Progresīvo” skatījums vairāk vērsts uz federalizētu Eiropu ar spēcīgāku centru, kura pārziņā būtu arvien plašākas un atsevišķas valstis spēcīgāk ietekmējošu lēmumu pieņemšanas funkcijas.

Tādējādi mums vitāli svarīgi procesi pārietu tālu, vietējo situāciju vāji pārzinošu eirofunkcionāru rokās – NA tas ir nepieņemami, jo vienmēr esam bijuši un būsim par nacionālas valsts stiprināšanu.

“Progresīvie” ir Eiropas Zaļās partijas (EZP) biedrs, un tā daudzos uzskatos ir pat sociālistiskāka par Eiropas sociālistu partiju, kuras biedri ir “Saskaņa”.

Viena no fundamentālākajām atšķirībām Eiropas līmenī starp EZP un ECR (Eiropas konservatīvo partija, kuras biedrs ir NA) ir redzējumā par mūsu nākotni ES: EZP vairākums atbalsta Eiropas federālisma ideju, kur nacionālās valsts lomai ir krietni mazāka nozīme, jo visu nosaka Brisele. NA uzskats, kā jau minēju, ir pilnīgi pretējs – mēs redzam spēcīgu ES kā nacionālu valstu savienību.

Atbalsts vietējiem uzņēmējiem, nevis lielāka valsts loma ekonomikā

NA daudzus iepriekšējos gadus ir aicinājusi atbalstīt vietējo kapitālu, tai pašā laikā novērtējot arī ārvalstu investīciju nozīmi un vērtību. Šādu “protekcionismu” pozitīvā veidā Latvijas uzņēmēju labā varam īstenot tikai mēs paši. Svarīgi ir apzināties vietējo uzņēmēju milzīgo lomu ne tikai ekonomikā, bet visā nacionālas un neatkarīgas valsts pastāvēšanā.

Piemēram, nu jau aizejošā valdība pirms pusotra gada pieņēma speciālu atbalsta programmu vietējiem uzņēmumiem ar lieliem nacionāliem investīciju projektiem, kuriem Briseles izpratnē nebūtu jāpiešķir nauda. Tas ir būtiski nacionālā kapitāla stiprināšanā.

Vērtīga izpausmes forma būtu arī jauna mājokļu programma ģimenēm – māja nomā ar izpirkumu uz pašvaldības zemes, kuras ietvaros atbalstu saņem ne tikai ģimenes, bet tiek veicināta arī vietējo, augsti energoefektīvu moduļmāju ražotāju uzņēmējdarbība un radītas jaunas darba vietas.

Gana skaidrs, kāda, vēl bez jaušamās eirocentralizācijas tendences, būs PRO nostāja ekonomikas attīstības jautājumos. Īpašas bažas vieš fakts, ka tradicionāli šī spārna partijas iestājas par lielāku valsts lomu ekonomikā, kas bieži vien noved nevis pie progresa, bet pie katastrofas. Priekšvēlēšanu debašu laikā “Progresīvo” pārstāvji vairākkārt norādīja, ka viņu iecerēto reformu finansējuma avots būs jauni un jauni aizņēmumi, kas, pēc šiem reformu eksperimentiem, galu galā būs jāatmaksā arī mūsu bērniem.

Par dabisku ģimeni, nevis ultraliberālismu

Konservatīvie spēki, tostarp NA, iestājas par vārda brīvību tās klasiskajā izpratnē, savukārt progresīvie spēki Rietumos vienmēr izmanto nokļūšanu pie varas, lai būtiski ierobežotu šo pašu vārda brīvību, piemēram – ir kategoriski aizliegts kritizēt LGBT ideoloģiju, vērsties pret nekontrolētu imigrāciju un tās izraisīto noziedzību, kritizēt bērnu kreisi ideoloģisko ietekmēšanu skolās, kritizēt bērnu dzimummaiņas operāciju noziedzīgo raksturu un tamlīdzīgi.

NA ieskatā ultraliberālisms pašreizējā demogrāfiskajā situācijā var nodarīt Latvijai pat lielāku postu nekā tas ir nodarījis daudzviet Eiropā. Latvijas politikai arī turpmāk un vienmēr jābūt vērstai uz dabisku ģimeni kā pamatvērtību, neierobežojot, bet arī uzsvērti un pat uzspiesti neveicinot alternatīvas, ultraliberālas kopdzīves un audzināšanas formas. Iespējams, neliels, bet indikatīvs piemērs ir “Progresīvo” izteikumi par dzimuma maiņas “problemātikas” apskatīšanu jau skolas (!) programmā.

Par vērtīgu pienesumu, nevis lozungiem

“Progresīvie” ir skaļu saukļu partija, par to esam pārliecinājušies, cenšoties kopīgi risināt saimnieciskas (pat ne politiskas) problēmas Rīgas domē. Pēc divu gada darba var teikt, ka PRO  atbalstītā mēra vadībā RD nav paveikusi neko ievērības cienīgu rīdzinieku labā, īpaši tajās jomās, kas ir izšķiroši svarīgas ģimenēm ar bērniem. Vai rīdzinieki ir praktiski sajutuši būtiskus uzlabojumus, piemēram, ēku siltināšanas jautājumā, vai varbūt drīzumā rīdziniekiem būs pieejami simtiem sociālo dzīvokļu, vai Rīgā kaut vai būtiski ir sākts risināt īres dzīvokļu problēmu? Par šo jomu atbildīgie ir tieši “Progresīvie” (Ed.Cepurītis)

Rīgas domes darbība ir paralizēta, jo nespēj efektīvi reformēt Ušakova laika birokrātisko aparātu. Un par to atbildīgs RD pozīcijas lielākais politiskais spēks – “Progresīvie” un viņu atbalstītais mērs Mārtiņš Staķis. Ir īstais laiks RD NA frakcijai pārvērtēt šo tukšdarbību!

Par vairākuma izvēli, nevis pseidodemokrātiju!

Rezumējot jākonstatē, ka pausto uzskatu ziņā “Progresīvie” pieskaitāmi kreisajiem un pat galēji kreisajiem spēkiem – faktiski sociālisma cēlājiem, kamēr NA pieder klasiski konservatīvajam vai, kā kritiķi izteiktos, galēji labējam spārnam.

Valsts politikas līmenī šīm partijām ir maz kopēja, un tas padara par tīri teorētiskām sadarbības iespējas vienā valdības līmeņa koalīcijā, jo sadarbība starp tik pretējiem spēkiem diskreditētu pašu demokrātijas un vēlēšanu ideju. Citiem vārdiem, kāpēc vēlētājiem ir jāizvēlas partijas pēc to programmas un ideoloģijas, ja beigās tās tāpat mierīgi strādās vienā valdībā?

Redzot šādu “politisko sadarbību”, sabiedrībai rastos sajūta, ka dzīvojam pseidodemokrātijā – partijas ir fikcija, un pēc vēlēšanām visi it kā sīvie oponenti draudzīgi veido vienu valdību. Šādu signālu raidīšana sabiedrībai būtu bīstama un valstiski nodevīga, jo bruģētu ceļu klaji populistisku un pretvalstisku spēku uzvarai nākamajās vēlēšanās.

Pārfrāzējot Mārgaretu Tečeri: Progresīvo politika izbeigsies tad, kad beigsies strādīgu Latvijas cilvēku nauda… Tas nav mūsu ceļš kuru izvēlēties! Šāds ceļš ir otrpus Zilupes robežas…*

* Precīzs citāts: “The problem with socialism is that you eventually run out of other people’s money.” (Sociālisms beidzas tad, kad beidzas sveša nauda, kas nodrošina tā eksistenci.)

Raksts publicēts portālā www.diena.lv 2022. gada 14. oktobrī.

Tas, ko spējis Jānis Vinters, ir apbrīnas vērts!

Tas, ko spējis Jānis Vinters, ir apbrīnas vērts!

Tas, ko spējis Jānis Vinters, ir apbrīnas vērts – kā profesionāls sportists, kā Goda ģimenes tēvs, kā Saimnieks, ar godaprātu, neatlaidīgu mērķtiecību, labdabību un prieku – latviešu degsmes un sasniegumu etalons! Lepojos!

Pēc mūsu iepazīšanās mana pirmā Zemgales apceļojuma laikā – Parādnieks Zemgalei – jau pagājuši 12 gadi, un tik daudz kas mainījies…

Taisnīgu atbalsta sistēmu senioriem un ģimenēm ar bērniem!

Taisnīgu atbalsta sistēmu senioriem un ģimenēm ar bērniem!

Daudzkārt sacīts, ka jāsniedz atbalsts mazaizsargātākām sabiedrības grupām. Vienmēr uzsveru un īpaši izceļu – vislielākā uzmanība jāpievērš ģimenēm ar bērniem un senioriem, kas izaudzinājuši krietnus bērnus.

Vecumdienās klaja netaisnība vērojama starp mātēm, kuras izvēlējušās vairāk laika veltīt bērniem, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, un personām, kuras izdarījušas citu izvēli.

Šajā portāla jauns.lv rakstā “Mammīte izaudzinājusi piecus bērnus, bet tagad jādzīvo kā trūkumcietējai” plaši izskanējis tikai viens netaisnības atainojums. Taču tādu un līdzīgu gadījumu diemžēl ir ļoti daudz.

Šobrīd valsts mātes nevis atalgo, bet soda!

Kad sieviete izvēlas vairāk laika un spēku veltīt bērniem, valsts nevis atalgo ar dāsnu atbalstu, bet soda!

Šobrīd pensionārei, kurai ir pieauguši bērni, jādzīvo kā trūkumcietējai. Tikai tad, ja bērni sniedz finansiālu atbalstu, situācija normalizējas. Citādi tā ir sarežģīta, un nereti naudas nepietiek pat ārsta izrakstītiem medikamentiem.

Tā nav normāla lietu kārtība, jo bērni, maksājot nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, ar saviem maksājumiem nodrošina šodienas pensionāru pensijas izmaksas. Savukārt viņu pašu vecāki cieš no tā, ka atšķiras sociālo iemaksu apmērs laikā, kad cilvēks strādājis algotu darbu, un laikā, kad bijis bērna kopšanas atvaļinājumā.

Piemēram, divām personām, visu mūžu strādājot vienu un to pašu darbu ar vidējo bruto algu 1000 eiro mēnesī, pensionēta trīs bērnu māte visu mūžu saņems par 42 eiro mēnesī mazāk, nekā tā persona, kura būs turpinājusi strādāt, nevis izvēlējusies rūpes par bērniem.

Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnija Ziņojumā par bērnu aprūpi un pētījumā par dzimumu pensiju atšķirību Eiropā konstatē: “Sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39% mazāka nekā vīriešu saņemtā. Mātes pienākumi palielina dzimumu pensiju atšķirību. Nevienlīdzības rādītāji ir zemāki neprecētām sievietēm (17%). No rādītājiem arī izriet, ka mātes pienākumi rada nevienlīdzību: bērna audzināšanas rezultātā sievietēm gandrīz visās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības. Vairumā gadījumu šķēršļi pieaug proporcionāli bērnu skaitam.”

Deviņdesmitajos par kļūdām nedomāja

Papildu problēmas padziļinājumu rada arī tas, ka brīvvalsts atjaunošanas periodā deviņdesmitajos gados daudzas mammas strādāja piemājas saimniecībās, nedomājot par pensiju sistēmas greizumiem, kas tobrīd tikai veidojās.

Tāpēc piedāvāju risinājumu, kas nodrošinās taisnīgumu un dos līdzsvaru!

1. Daļu no bērnu veiktajām sociālajām iemaksām jānovirza nevis vispārējai solidaritātei, bet gan vecāku pensiju kapitāla pieaugumam. Tādējādi papildus ikreizējai pensiju indeksācijai pensijas apmērs palielināsies atkarībā no bērnu iemaksām.

2. Jādod iespēja priekšlaicīgi pensionēties gadu ātrāk par katru bērnu visām mātēm, ne tikai piecu un vairāk bērnu mammām, kā tas ir šobrīd. Taču pats svarīgākais apstāklis šādos gadījumos ir nodrošināt, ka pensijas apmērs nesamazinās priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā, pensijas aprēķinam izmantojot tā sauktā G indeksa standartvērtību.

3. Esot bērna kopšanas atvaļinājumā, mātei iemaksas pensiju kapitālā jāveic no vidējās darba algas, no kuras viņai aprēķināts Vecāku pabalsts, bet ja tā ir zemāka par minimālo algu, tad no valstī noteiktās minimālās algas apmēra.

Šis ir tikai viens no kompleksajiem risinājumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam, kas tieši attiecas uz taisnīgas pensijas apmēru un valsts novērtējumu par izaudzinātiem bērniem!

Latvija nekļūs par galamērķi Krievijas “mobilizācijas bēgļiem” – Nacionālā apvienība to nepieļaus!

Latvija nekļūs par galamērķi Krievijas “mobilizācijas bēgļiem” – Nacionālā apvienība to nepieļaus!

Arvien vairāk Krievijas vīriešu iesaukšanas vecumā cenšas meklēt glābiņu no piespiedu mobilizācijas, dodoties uz ārvalstīm, taču Eiropai vajadzētu pēc būtības slēgt savu robežu šai plūsmai, un Latvija pilnīgi noteikti nekļūs par “mobilizācijas bēgļu” galamērķi.

Krievijas pilsoņiem, kas atsakās piedalīties karā pret Ukrainu, visiem iespējamiem līdzekļiem jāvēršas pret Putina režīmu savā valstī, pretējā gadījumā situācija tikai saasināsies – bēgšana uz kaimiņvalstīm no pašu agresorvalsts nav risinājums pašreizējai krīzei. Pat ja Eiropas Savienības attieksme varētu kļūt pielaidīga, Latvijas nostājai jābūt nelokāmai un striktai – nedrīkst piešķirt patvērumu potenciālajiem Krievijas bēgļiem un patvēruma meklētājiem, kuru skaits, visticamāk, tuvākajā laikā strauji pieaugs.

Tā kā Latvija uzņem Ukrainas kara bēgļus, mēs nevaram fiziski slēgt robežu, bet Krievijas pilsoņiem bez īpaši svarīga iemesla, kāds ir, piemēram, ģimene Latvijā, vairs nav atļauts ieceļot mūsu valstī, pat ja viņiem ir Šengenas vīza, savukārt robežpārejas punkti paliek atvērti, lai no Krievijas teritorijas varētu izkļūt tur vēl palikušie Latvijas, Ukrainas, Moldovas un citu valstu pilsoņi.

Arī iepriekš Nacionālā apvienība pauda bažas par pārmērīgu labvēlību pret “bēgošajiem no Putina režīma”, kas tika uzskatīts par vienu no pamatotiem iemesliem Krievijas patvēruma meklējumu uzņemšanai. Turpmāk kategoriski – nekādas pielaidības – tā nedrīkst būt, jo šādu “patvēruma meklētāju” būs tūkstošiem, kas savukārt draud ar milzu krīzi mūsu valsts teritorijā.

Jau tagad skaidrs, ka tūkstošiem Krievijas pilsoņu nebūs gatavi karot pret Ukrainu un mēģinās meklēt patvērumu trešajās valstīs. Latvija varētu būt viena no reālākajām kandidātēm, pat sākotnēji izmantojot citas ES valstis, kuras izskata iespēju uzņemt šos “bēgļus”. Mums Eiropas līmenī jāprasa stingra pozīcija. Ja kāda valsts izvēlas citu ceļu, lai veic absolūtu kontroli pār ielaistajiem Krievijas valstspiederīgajiem, lai tie nedodas uz mūsu valsti.

Rūpīgi un padziļināti jāvētī katrs iesniegums ar pamatojumu iebraukt Latvijā par “ģimeņu apvienošanos” un tikai īpašos gadījumos tādus drīkstētu apmierināt.

Jānodrošina pilnīgu elektronisku anketēšanu ar detalizētu informāciju par uzturēšanās vietu sasniedzamībai un kontrolei, kur personai skaidri jānorāda attieksme pret Krievijas izvērsto karu.

Pārkāpumu gadījumos, ja kāda persona izrāda vai pieļauj tolerantu attieksmi vai attaisno karu, jāseko tūlītējai izraidīšanai.

Gruzijas pieeja, prasot iziet pārbaudi ar poligrāfa ekspertīzi, lai konstatētu personas attieksmi, ir lieliska, bet dārgi izmaksā. To var piemērot īpašos gadījumos, vispārēji vienkārši neļaujot iebraukt.

Un svarīgākais – jābūt sagatavotam rīkojumam par ārkārtas situācijas izsludināšanu uz Latvijas–Krievijas robežas, lai varētu nekavējoties reaģēt, tiklīdz situācija to prasīs.

LASI VAIRĀK – LATVIJAI JĀBŪT GATAVAI, JA PATVĒRUMU LŪGS MOBILIZĀCIJAI PAKĻAUTIE

Veselības aprūpei – lielāku finansējumu tautas ataudzes un ģimeņu atbalsta vārdā

Veselības aprūpei – lielāku finansējumu tautas ataudzes un ģimeņu atbalsta vārdā

Tieši tautas ataudzes dēļ un ģimeņu atbalstam atradīsim visus veidus, kur rast finanšu resursus efektīvu un mūsdienīgu zāļu nodrošināšanai, kā arī un jo īpaši – profilaktiskiem pasākumiem un izmeklējumiem, lai pirmsākumos atklātu saslimšanu iedīgļus un tad ar modernām metodēm un zālēm panāktu pilnīgu izārstēšanos, cik vien tas maksimāli iespējams.

Arī lielās tēmās vajag konkrētību – tā bija mūsu, Nacionālās apvienības, iniciatīva kopā ar citiem pieņemt lēmumu un celt tabakas izstrādājumiem nodokli un iegūto naudu veltīt konkrētu onkoloģisko pacientu grupu ārstēšanai. Tā rezultātā prostatas, olnīcu vēža pacientu grupas sāka saņemt mūsdienīgas zāles, prostatas pacienti ieguva agrīnas diagnostikas iespēju.

Onkoloģijas un sirds asinsvadu slimību pacientu ārstēšanai vajadzīgo naudu iegūsim no augstākiem nodokļiem alkoholam un tabakai. Šīs slimības ir galvenie iemesli pārāk īsam mūsu iedzīvotāju mūžam, un tāpēc šīs ir mūsu prioritātes.

Šie mērķētie risinājumi ir kā papildinājums tam, ka katru gadu jānovirza lielāks budžets veselības aprūpei kopumā.

SKATIES VIDEO!

Mediķiem ir vajadzīgas lielākas algas, pacientu līdzmaksājumi par zālēm ir jāsamazina, ģimenes ārstiem vajag atbalstu, lai viņi veltītu vairāk laika pacientam, jaunu medikamentu apmaksai nepieciešami budžeta līdzekļi.

Šādas plašas pieejas rezultātā mūsu iedzīvotājiem būs garāks mūžs un labāka veselība. Nesenā kovida krīze sniedza mums nepatīkamu mācību, un arī tāpēc veselības aprūpei mums jāvelta lielāki budžeta līdzekļi.

SKATIES VIDEO!

Konkrētām naudas summām jāseko līdzi pie kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Sabiedrības veselības nodrošināšanai ir vajadzīgs plašs pasākumu kopums, kas ietver arī efektīvus profilakses pasākumus, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un īstenošanu, un tam jābūt cieši saistītam ar audzināšanu ģimenē, izglītību un veselības aprūpes un sociālās aprūpes darbiniekiem. Centrā – primārā veselības aprūpe, tātad ģimenes ārsti.

Katrs veselīgi un darbīgi nodzīvots mūža gads ir svarīgs gan katram cilvēkam kā personībai, gan sniedz pienesumu visai valsts ekonomikai, uzsvēru, arī piedaloties Jāņa Dombura vadītajās pirmsvēlēšanu debatēs.

CSDD eksāmeni – tikai latviešu valodā. Krievu valodas tīkotājiem labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

CSDD eksāmeni – tikai latviešu valodā. Krievu valodas tīkotājiem labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

Lai nodrošinātu vienotu kārtību valodas izmantošanā, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijā” (CSDD) transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadītāju kvalifikācijas eksāmeni turpmāk tiks nodrošināti tikai valsts valodā.

CSDD lēmums nozīmē, ka no 1.oktobra teorētisko un vadīšanas eksāmenu pieņemšana Latvijas valstspiederīgajiem – Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, notiks tikai valsts valodā.

CSDD eksāmenu pieņemšanu nodrošināt tikai latviešu valodā vajadzēja jau sen – tas ir pašsaprotami, taču mēs zinām, cik daudz pašsaprotamu lietu notiek tikai tagad – “okupekļa” nojaukšana, pāreja uz valsts valodu skolās un citi soļi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa garantēšanai.

Jā, iepriekš vairākkārt daudzi aicinājuši CSDD izņemt krievu valodu “no aprites”, un tas noteikti mudināja CSDD spert izšķirošo soli.

Un tas notika divu nedēļu laikā no brīža, kad personīgi uzrunāju CSDD Valdes priekšsēdētāju Andri Lukstiņu un, pastāvīgi komunicējot, pārrunājot un saskaņojot viedokļus, nonācām pie vispārēja regulējuma – 1. oktobris ir diena, kad pilnībā latviskojies CSDD.

Tiem, kas vēlēsies kārtot eksāmenus krievu valodā, labāk uzreiz pakot čemodānus un doties uz “sapņu zemi”!

VAIRĀK PAR JAUNO REGULĒJUMU LASI ŠEIT!

Daudzi soctīklu lietotāji pauž atbalstu un apsveic CSDD lēmumu!

CSDD lēmumu plaši atspoguļo visi Latvijas mediji, tostarp portāla DELFI versija krievu valodā. PAR TO VAIRĀK LASI ŠEIT!

Atrodi 11 atšķirības – LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

Atrodi 11 atšķirības – LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

Jācer, ka katrs beidzot atzīst, ka pārstāvam dažādas vērtības, dažādas pasaules. Ka mūsu 30 gadus pasniegtajā plaukstā ar visiem integrācijas pasākumiem tiek vienkārši iespļauts. To šamējie prot – apdraudējuma brīžos izdalīt substances, kas aptraipa sētas un auto stiklus, pagalmus un mājas telpas. Skaidrs, mājiens saprasts! Mēs māsim pretī — atā, UZ NEREDZĒŠANOS, vieglu ceļu uz “laimīgo zemi”!
Jūs tur gaidot garšīgākais saldējums pasaulē. Bet mūs gaida visa pasaule!
Varēsiet izbaudīt to, kas nu arī Jums tur tiks dots. Bet mēs baudīsim iespējas, ko sniedz brīva, demokrātiska, tīra, augoša un latviska Latvija.
P.S. Šis ZZemgus Zaharānszīmējums tapis kā māksliniecisks turpinājums diviem stāstiem, kas ir spilgtākās izpausmes vadmotīvam virsrakstā –
Turpinājums sekos!
LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

LATVIEŠUS IEKŠĀ – RAŠISTUS ĀRĀ!

LATVIEŠUS IEKŠĀ!

Ja ir bērni – ir latvieši. Ja ir latvieši – ir Latvija. Tik vienkārši.
Tāpēc demogrāfija ir atbilde uz visiem jautājumiem, risinājums visiem izaicinājumiem. Daļa risinājuma ir šie 3×3 prioritārie darbi.


Jaunajām ģimenēm un vecākiem
  1. Ģimenes māja nomā ar izpirkuma tiesībām – moderna  ekonomiskā tipa moduļmāja uz pašvaldības zemes.
  2. Studiju un studējošā kredītu dzēšana 50% apmērā, piedzimstot bērnam, un pilnībā dzēšot, piedzimstot nākamajam bērnam.
  3. Bērna kopšanas pabalsts – 427 EUR.
Goda ģimeņu atbalstam
  1. Stipendija “Studētgods” arī vecākiem. 
  2. Ģimenei ar četriem un vairāk bērniem – valsts  subsīdija septiņvietīga auto iegādei  7000 EUR .
  3. Subsīdija “Balsts” arī mājokļa labiekārtošanai
Vispārējs atbalsts Tautas ataudzei
  1. Ģimenes pirmsskolas reforma – visiem pieejams apmaksāts bērna uzraudzības vai izglītības pakalpojums pēc vecāku izvēles. Iespēja brīvi atgriezties darbā.
  2. Iespēja apvienot darbu ar bērna kopšanas periodu, nezaudējot lielāko daļu no vecāku pabalsta.
  3. Neapliekamais ienākums 1000 EUR apmērā strādājošajam ar bērnu.

RAŠISTUS ĀRĀ!

Latvijas labklājība ir pašu latviešu rokās! Mums jābūt drosmīgākiem, neatlaidīgākiem, pārliecinošākiem, lai augtu kā nācija un neļautu sev uz galvas kāpt svešiem, naidīgiem, Latviju un latviešus necienošiem ļaudīm.

Nelabvēļi teiks, ka tas ir aicinājums uz radikālismu. Taču tas ir tikai savas pašcieņas apliecinājums. Pārāk ilgi esam samierinājušies, piekāpušies un noliekuši galvas. Gan valsts mēroga, gan pavisam ikdienišķās situācijās. Kaut vai iepērkoties, kad otra puse spītīgi turpina runāt svešvalodā, bet mēs… pielāgojamies. Tas nav pareizi! 30 gadi ir gana ilgs laiks, lai apgūtu valsts valodu un cienītu valsti, kuras iespējas izmanto. Mūs, tās pamatiedzīvotājus, kas ļauj šeit būt. Protams, ja vien ir tāda vēlme… Ja vēlmes nav – var doties prom. Uz “laimīgo zemi”. 

Uz neredzēšanos! Visu stāstu iepazīsti šeit.

Vienā valodā: ar Zemgali un Sēliju

Vienā valodā: ar Zemgali un Sēliju

PAR AUGOŠU ZEMGALI UN SĒLIJU!

Zemgalē ir spēks – no tās nāk daudzi vareni kultūras dižgari un valstsvīri. Zemgale ir latviešu maizes klēts ne tikai materiālā, bet arī garīgā ziņā. Sēlija vienmēr ir bijusi tāda kā daļa no viena Zemgales veseluma, tomēr Sēlijai ir cita misija – turpmāk un vienmēr nevis kā Zemgales mazākais brālis, tālākais nostūris, bet gan kā patstāvīga jaudīga vienība līdzās citām latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei, Latgalei – kā spožs Latvijas zvaigznes piektais stars. Sēlijai ir sava unikālā identitāte un spēcīgs potenciāls – tas mums jāatraisa, jāizkopj un jāattīsta ar visu savu degsmi.

Manas saknes ir Zemgalē un Sēlijā – pa dažādiem atzariem esam nākuši no Kurmenes, no Bēnes, Auru un Naudītes pagastiem, no Salgales pagasta un Bauskas puses, un tieši Sēlija ir nozīmīga manis

paša daļa – mana tēva vectēvs Kazimirs Paradņiks dzimis 1854. gadā Ilūkstes pusē, un kā viens no ģimenes dēliem tika iesaukts cara armijā un par 25 gadu kalpošanu Krievijas impērijas kronim saņēma zemi ar nelielu koka māju Rīgā, Maskavas forštatē – un kopš tā laika, kad viņam kopā ar sievu Emīliju Bertu nāk pasaulē 6 atvases, mana dzimta kuplo Rīgā.

Sēlijai ir īpašs šarms!

Jau kopš pirmajiem Sēlijas kongresa saietiem esmu bijis klāt rūpēs par sēļu zemju attīstību un šobrīd aktīvi darbojos jaundibinātajā “Sēlijas asociācijā” kā padomes loceklis un Sēlijas interešu realizācijas radošās grupas vadītājs. 13. Saeimā kā Nacionālās apvienības frakcijas kon- sultants iniciēju un izveidoju Saeimas deputātu Sēlijas atbalsta grupu.

Sēlija ir bagāta vareniem, izciliem un radošiem ļaudīm, personībām
un stiprām ģimenēm. Iedvesmas avotu Sēlijā ir daudz, bet personīgi īpaši pateicos Ievai Jātniecei Kaldabruņās, Kasparam Ādamam un Kasparam Baltacim ar ģimeni Ērberģes apkaimē, Vairai Lejniecei Jaunjelgavas pusē un lauku darba dzīves baudītājam Gundaram Lutinskim Neretā.

Ieva Jātniece, Imants Parādnieks, Kaspars Ādams, Kaspars Baltacis, Vaira Lejniece.

Mani Zemgales apceļojumi, ieklausīšanās zemgaliešos un sēļos – darbarūķos un līdzcilvēkos, jauniešos un senioros – snieguši ne vien īpašu izpratni, bet galvenais – tuvības sajūtu un spēku, darot kopēju lietu.

Zemgales Lielceļojums 2016. gadā ar atjaunoto “Jawa” ar blakusvāģi par godu Jānim Streičam un “Limuzīnam Jāņu nakts krāsā”.

Lūk, piemērs. Jelgavas novada Vircava, “Ceļmalas” saimniecei Ilzei Zajankovskai todien bija dzimšanas diena. Pateicoties tāsdienas sarunai, identificējām absurdu lietu – vasaras mēnešos par skolēniem, kas pabeidz 9. klasi, neizmaksā ģimenes valsts pabalstu! Un bērniem, kas pēc 9. klases izvēlējušies arodizglītības iestādi, pabalstu nemaksā vispār. Un tas bija īpaši netaisnīgi! Ķēros pie darba, un ar 2018. gadu tas tika mainīts.

Tieši pateicoties kopdarbam – ieteikumiem, rosinājumiem, norādījumiem uz nepilnībām, pārdomām, veiksmes stāstiem, laba vēlējumiem un, jā, arī pamatotai labvēlīgai kritikai – esmu varējis panākt vēlamo rezultātu.

Savās pirmajās televīzijas politiskajās debatēs Jelgavā 2010. gada augustā, kurās izaicināju Andri Šķēli uz kopīgu pārbaudi ar “melu detektoru”, pateicu arī savu motivāciju par kandidēšanu Zemgalē:

Jo manas saknes ir šeit Zemgalē. Esmu nācis, lai atdotu parādu. Esmu Imants Parādnieks – parādnieks Zemgalei, Latvijai par to, ka esmu latvietis. Esmu parādnieks saviem bērnu bērniem zemi, ar kuru lepoties, un nāku valsts pārvaldīšanā, lai atjaunotu īsteno lietu kārtību, kas latviešiem vēl sentēvu noteikta – kārtību, kurā pienākums ir pirms tiesībām, kur saturs ir svarīgāks par formu, kur kopīgās intereses stāv pāri personīgajām, kur darba tikums ir vērtība pats par sevi un kur pamatu pamatā ir nevis izdevīgums, bet Goda Kodekss

Tā tas bija toreiz un ir bijis visu šo laiku, daudz ko ir izdevies piepildīt, taču šis process uz pilnību ir mūžīgs – par to iestājos arī tagad un cīnīšos nākotnē.

Noslēgumā – ir viena lieta, kuru ar visām savām neatlaidīgajām pūlēm vēl neesmu atrisinājis: P-87 ceļa “Zemgales josta” daļas asfaltēšanu, un kā pirmo posmu – no Ozolaines līdz Bārbelei…

To izjūtu kā savu lielo parādu Zemgalei un Sēlijai, bet jo īpaši bārbeliešiem. Visi, kas mani iepazinuši, zina – parāda nokārtošana ir mana Goda lieta.

Vīrs un vārds!
Imants Parādnieks Nr. 3 Zemgalē

Viesojoties Kaspara Ādama ģimenes saimniecībā – “Lielopu izsoļu nams” Ērberģes pusē.
Kopā ar biedrības Kaldabruņas “Ūdenszīmes” vadītāju un Sēlijas Dvēseli Ievu Jātnieci, bioloģisko lauksaimnieku un Goda ģimenes tēvu Kasparu Baltaci, “Kultūras veicināšanas biedrības” no Jaunjelgavas Vairu Lejnieci un “Sēlijas salas” sirdsmotoru Dainu Alužāni esam vienisprātis – Sēlija ir bagāta vareniem, izciliem un radošiem ļaudīm.
SENIE ZEMGAĻI UN SĒĻI — MŪSU SAKNES

SENIE ZEMGAĻI UN SĒĻI — MŪSU SAKNES

Cilvēks, tāpat kā koks, var augt nākotnē tikai tad, ja tā saknes pagātnē ir stipras. Mūsu kultūras saknes, kas ir svešu ļaužu cirstas un postītas, ir kopjamas, uzturamas un saulītē ceļamas. Iejušanās zemgaļu ķēniņa tēlā Tērvetes pilī rada īpašas sajūtas – kā latvietim, kā tēvam, kā cīnītājam. Katrs piedzimst divreiz. Otrreiz tad, kad viņš piedzimst savai tautai.