Šis ir mans piektais Zemgales apceļojums. Un arī pats plašākais. Iedvesmu tam esmu smēlies no mūsu kultūras spožākajiem mantojumiem – Jāņa Streiča leģendārās filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, ko latvieši arī atzinuši par visu laiku iemīļotāko Latvijas filmu. Ulda Dumpja atveidotā Tūteru Ērika javiņa, kas tā arī neaizvizināja Lāsmu uz Munameģi, būs šī apceļojuma uzticamais transportlīdzeklis. Tieši motocikls Jawa ar blakusvāģi ir viens no mums tik garīgi tuvās, ironiskās un patiesībā skaudri sirsnīgās filmas simboliem.
Šoreiz braucienā, rūpīgi atjaunotajā vecajā javiņā ar blakusvāģi, došos ne tikai pa Zemgali, bet arī kopā ar saviem kolēģiem apmeklēsim katru Latvijas daļu – kopā ar Gaidi Bērziņu viesosimies Kurzemē, ar Rihardu Kolu būsim Vidzemē, un ar kādreizējo Jāņa Streiča filmas Cilvēka bērns Zuzes lomas atveidotāju, bet tagad manu kolēģi Saeimas deputāti Inesi Laizāni ciemosimies Latgalē.
Šīgada ceļojuma vadmotīvs būs varēšana un varenums. Vēlos izzināt, kas ir tas, kas jūsuprāt Latvijas cilvēkus padara varenus, kas pēc jūsu domām no personīgi vai kopīgi iespētā, izjustā, piedzīvotā ir tāds, ko varētu ar godu rādīt visai pārējai pasaulei, kas, jūsuprāt, Latviju kā valsti padara lielu, varenu un diženu.
Tā rezultātā taps neliela filmiņa, kas būs kā sava veida dāvana ģeniālajam latviešu režisoram Jānim Streičam viņa lielajā – 80 gadu – jubilejā, kas tiks svinēta šogad septembrī. Un sākums apceļojumam – saruna ar pašu Jāni Streiču filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā uzņemšanas vietā Raiskuma pagasta „Biekas” māju pagalmā.
Iepriekšējo ceļojumu laikā manī nostiprinājās pārliecība, ka mēs, latvieši, esam viena liela un varena tauta, dižena nācija. Bieži vien gan pieticīgi un tādi, kas nepietiekoši novērtē to, kas mums jau ir, un to, ko spējam. Taču varēšana ir pārsteidzoši liela, tikai mums katram ir jānotic sev. Imants Ziedonis sacījis: „Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties” – arī tam lielajam, varenajam un diženajam, kas mums ir, jāpalīdz kļūt vēl redzamākam.
Zemgales apceļojumus aizsāku vēl laikā, kad nebiju Saeimas deputāts. Bija vēlme no pirmavota uzzināt, kas Zemgalei visvairāk vajadzīgs, sajust zemgaļu noskaņojumu un emocijas. Toreiz atjaunoju senos ratus, uzmeklēju cilvēku, kas apmācīja zirgu lietās, un šajā pajūgā devos ceļā, kā – Parādnieks Zemgalei. Nākamā gadā Zemgales apceļojumā devos pašveidotā ar malku darbināmā roverītī un vadmotīvu – Latviešu enerģija. Pagājušā gadā un iepriekšējā vasarā apceļojot Zemgali kājām un Ulmaņlaika Latvello izzināju, kas ir tas, ar ko katrs personīgi lepojas, ko atzīst par vērtīgu, un ar šiem lepošanās stāstiem, Vērtstāstiem dalos plašāk savā mājas lapā, twitterī un facebook.com speciāli izveidotajā profilā facebook.com/ZemgaleMINOX
Ar pateicību un atbildības sajūtu varu teikt, ka tas deva milzīgu impulsu un izpratni par to, ko ļaudis patiesībā domā, ko ļaudis jūt. Un šīs zināšanas man ir ļāvušas saprast, ka mūsu cilvēki spēj paveikt lielas lietas. Ar darbu un mērķtiecību, neskatoties uz nekādām grūtībām. Tieši šie ceļojumi vēlreiz un vēlreiz apstiprināja moto – ko daudzinām, to vairojam! – spēku. Citiem ir jāstāsta un jārāda tas, kas mums ir svarīgs un dārgs. Turklāt, ja īdēsi, cik viss ir slikti, labāk nepaliks. Taču, ja izvērtēsi nebūšanas un darīsi, tad pārmaiņas atnāks.
Arī šoreiz vēlos sajust cilvēku spēku un atraisīt pārdomas, par ko ikdienā mums bieži vien pietrūkst laika vai iedvesmas aizdomāties, izzināt, apjaust, saprast un novērtēt. Šo spēku meklēt un stiprināt esmu devies iepriekšējos piecus gadus, un tieši tāpat to darīšu arī šogad.
Sekot tam līdzi varēs sociālajos tīklos un mājas lapā www.paradnieks.lv
Mēs patiesi varam daudz!
Uz tikšanos!
Imants Parādnieks
